Govīm pupu āda ekspluatācijas procesā iztur lielu slodzi. Iedarbojas gan mehaniski, ķīmiski, termiski, gan arī bioloģiski faktori, to skaitā dažādi mikrobi. Parasti šī iedarbība ir kompleksa, un ieteiktās profilakses programmes negarantē simtprocentīgus panākumus. Joprojām sastopamas kļūdas slaukšanas iekārtu ekspluatācijā (D.Arbidāns, Slaukšanas iekārtas un mastīts, Saimnieks, nr. 9, 2011). Visbiežāk – nenoregulēts vakuums. Paaugstināts vakuums traumē pupa gala slēdzējmuskuli. Nopietnākām traumām nelīdzēs pat veterinārārsts, tās sadziedēt varēs tikai cietstāvēšanas periodā. Biežāk vērojams ir pupa kanāla slēdzēju muskuļu īslaicīgs atslābums, parēze. Līdz pat 30 minūtēm nepilngi noslēgtais pupa kanāls atvieglo infekcijas iekļūšanu piena dziedzerī un tā iekaisumu. Bez tam, pēc slaukšanas caur tādu vaļēju pupa galu, kādu laiciņu turpinās izdalīties nedaudz piens un notraipīt pupa galus. Ja tāda govs tūlīt dodas uz stāvvietu, noguļas un notraipa pupus vēl ar mēsliem, uz tiem rodas izcili laba barotne un vide baktēriju attīstībai. Govs mēsli (fēces) normāli satur apmēram 10.000 Esch. Coli 1 gramā. Pēc mūsu pētījumiem baktēriju skaits govs mēslos var sasniegt pat 10 miljoni/gramā.
Pamatā tie ir koli, no kuriem tikai daļa būs nosacīti nekaitīgi. Bez tam mēslos ir vēl arī citi mikrobi, kas var kaitēt tesmeņa audiem, izraisīt asu kairinājumu, somatisko šūnu skaita pieaugumu pienā un pat latentu vai akūtu mastītu. Savā praksē “Judažu” lielfermā (gan pirms apmēram 30 gadiem) rekomendēju izslauktām govīm ceļā no slaukšanas zāles uz boksiem iekārtot barības galdus ar nedaudz garšīgu barību (sienu u.c.), lai govis aizkavētos, pupi paspēj apžūt un to atveres noslēgties. Šodien govju slaukšanai aparatūra ir pilnveidota, bet kļūdas “slaucēju faktora” dēļ nav izslēgtas. Slaukšana pienācīgi neatrietinātu, slaukšanai nesagatavotu govi ( “pa tukšo”) un arī nenoregulēts vakuums var būt cēlonis sabiezējumiem un tulznām pupu galos. Pazemināts vakuums var izraisīt ne tikai aparāta nokrišanu, bet arī “slapjo” slaukšanu, kad starp pupu un stobriņa gumiju iekļūst piens un notraipa pupa ādu.
Pēc zinātnieku pētījumiem perfekta govju slaukšanas tehnoloģija, higiēnas ieteikumu ievērošana un rūpīga kopšana samazina tesmeņa saslimšanas gadījumus vismaz par 50% un ievērojami uzlabo piena kvalitāti. Pirms slaukšanas pupu dezinfekcija galvenokārt samazina piena bakteriālo piesārņojumu. Pietiekoši efektīgi tad ir antiseptiski līdzekļi, kas uz pupa ādu darbojas samērā īsu laiku un nerada medikamentu atlieku problēmu pienā. Ja dažas govis slimo ar strutojošiem tesmeņa, dzemdes un citiem iekaisumiem un ganāmpulkā cirkulē patogena mastītu mikroflora – stafilokoki, streptokoki, gramnegatīvie mikrobi u.c., tad higiēnas pasākumos vadošā loma ir tesmeņa un pupu ādas dezinfekcijai tūlīt pēc slaukšanas. Tā kavē vides mikrobu iekļūšanu tesmenī caur pupa atveri un kanālu un samazina infekcijas cirkulāciju ganāmpulkā. Jebkurā gadījumā sekmes nodrošinās inventāra kopšana un dezinfekcija un veterinārā speciālista norādījumu izpilde.
Mūsu pieredze kopš 1970-tiem gadiem liecina, ka pupu un tesmeņa dezinfekcijai un kopšanai gan pirms, gan pēc slaukšanas nav atrasts nekas labāks par jodu saturošiem līdzekļiem. Sevišķi pēc tam, kad sāka izmantot joda-polimēra kompleksus, piemēram, ar polivinilpirolidonu (Jods-PVP). Elementāram jodam ir plašs antimikrobās darbības spektrs, tas nomāc gan gramnegatīvās, gan arī pozitīvās baktērijas, sēnes, mikoplazmas, vīrusus, pie tam visas mikrobu attīstības formas. Tas veicina brūču, ādas plaisu un nobrāzumu, kā arī insektu kodumu dzīšanu, mazina iekaisumu un sāpīgumu. Joda aktīvā forma ir J+, sevišķi J1+O2-, kas spēj difundēt caur šūnu apvalku un tās iekšpusē koagulēt olbaltumus. Pret jodu mikrobi neveido rezistenci. Diemžēl šāds jods ir arī stiprs kairinātājs, un var piededzināt audus. No kompleksa ar polimēru PVP jods izdalās ļoti pakāpeniski, audus nebojā, bet pilnībā saglabā savas antimikrobās un dziedējošās īpašības.
Kopš 1998. gada Latvijā tiek piedāvāti Jodosepta šķīdumi ar 4% un 10% Jods-PVP un attiecīgas koncentrācijas Jodosepta emulsijas un ziedes. Tās ar panākumiem tiek izmantotas tesmeņa un pupu dezinfekcijai mastīta un mastīta riska gadījumos, kā arī strutojošu iekaisumu un brūču ārstēšanai. Toties tesmeņa kopšanai un slimību profilaksei ir Jodosana šķīdums ar 1% Jods-PVP. Šie līdzekļi savu nozīmi nav zaudējuši arī tagad, vienkārši nekas labāks par Joda – PVP preperātiem līdz šim laikam nav piedāvāts.
Jaunajās piena ražošanas tehnoloģijās būtisks uzsvars tiek likts uz slimību profilaksi. Tas it kā jau nebūtu nekas jauns, bet profilaksei organiski jāiekļaujas ražošanas tehnoloģijā, tā nedrīkst radīt ražotājiem problēmas. LLA Zinātnes centra “Sigra” kopā ar Sia „Dabas vielu farmācijas laboratorija Fitosan” piedāvāja risinājumu, kas izmēģinājumos pārbaudīts un devis labus rezultātus. Tā galvenie elementi ir: ganāmpulka veselības “status quo” novērtēšana, rīcība ganāmpulkā, kas ar mastītu tieši nav apdraudēts un rīcība paaugstināta mastīta riska apstākļos. Abās situācijās novērtēšanu izdara veterinārārsts, pieņem lēmumu un dod norādījumus.
Ja ganāmpulkā mastīta draudi nav lieli, atsevišķi saslimuši dzīvnieki tiek izolēti un sekmīgi ārstēti, tad labos zoohigēniskos apstākļos pirms slaukšanas praktizē pupu apmazgāšanu un noslaucīšanu ar sausu vienreizlietojamu papīra salveti. Mūsu pētījumi pierāda, ka šādi var ievērojami samazināt mikrobu skaitu uz pupiem un iegūtajā pienā. Ja piena bakteriālais piesārņojums tomēr rada problēmas, pupi pirms slaukšanas jānotīra ar vieglu dezinficējošu šķīdumu. Piemērots Jodosana 1% šķīdums, kas pēc aplikācijas jānoslauka ar tīru papīra salveti. Var izmantot arī Jodosan McG šķīdumu. Pēc slaukšanas visos gadījumos ir jāapkopj tesmenis un pupu gali. Izmanto dezinficējošus šķīdumus, kā rezultātā samazina infekcijas apriti ganāmpulkā, somatisko šūnu skaitu koppienā (SŠS) un saslimstību ar mastītu. Jodosana McG šķīdums iežūstot veido aizsargbarjeru pupa galā, to lieto arī ar „iemērkšanas” metodi.
Rūpes par tesmeņa, sevišķi pupu, ādas veselību vienmēr atmaksājas. Āda ir barjera, kuru viegli var bojāt agresīvi mehāniski, termiski un sevišķi bioloģiski faktori. Tādēļ kopšanas līdzekļi, piemēram, Jodosans McG satur glicerīnu un PEG 400, kas mīkstina ādu, neļauj tai iežūt. Jods dziedina ādas bojājumus. Vispusīgāka dziedinoša darbība ir Fitomasto gelam, ziedēm Pinabols, Evo-Fitosan, tesmeņa ziedēm Kalendo, Udosan.
Saslimsībā ar mastītu liela nozīme ir dzīvnieka organisma rezistencei. Mūsu pētījumi (J.Vētra, J.Ligers, R.Šafrāne u.c.) rādīja, ka normāli lokāla audu rezistence samazinās tesmeņa involūcijas laikā, tātad govs cietlaišanas periodā (asinīs samazinās lizocīma titrs, fagocītu aktivitāte, imūnspecifisko olbaltumu titrs, un citi rādītāji). Atkārtoti tā pazeminās īsi pirms un pēc atnešanās, respektīvi, piena sekrēcijas atjaunošanās un intensīva kāpinājuma laikā. Tātad šajos periodos inficēšanās un saslimšanas risks ir visaugstākais. Tika secināts:
1. ja ganāmpulkā attiecībā uz piena kvalitāti un saslimstību ar mastītu ir normāla situācija (veterinārā speciālista vērtējumā), vēlama tesmeņa un pupu kopšana un apstrāde ar vieglu aseptisku līdzekli 2-3 nedēļas cietlaišanas perioda sākumā un arī 2-3 nedēļas pirms un pēc atnešanās. Pārējā laktācijas laikā var aprobežoties ar slaukšanas higiēnas un kopšanas prasību izpildi (ādu mīkstinošas ziedes u.c.);
2. grūsnām telēm tesmeņa un pupu apkopi sāk 3 nedēļas pirms dzemdībām;
3. ja saslimstība ar mastītu ganāmpulkā izplatīta (pārslimo vairāk kā 5-7% govju, augsts SŠS), tad pupu dezinfekcija nepieciešama visām govīm visā laktācijas laikā;
4. ar mastītu slimās govis izolē un tām pupu dezinfekcija nepieciešama arī visu ārstēšanas laiku. Dažādas programmas tesmeņa kopšanai un arī ieteiktie līdzekļi ir daudz, Tiem kopīga prasība – nesamazināt izslauktā piena kvalitāti, neradīt atlieku problēmas pienā. Tādēļ rūpīgi ir jāizvēlas kopšanas līdzekļi un jāievēro to lietošanas norādījumi.
2011-12-22.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
