Herbālos kopšanas līdzekļos parasti izmanto standartizētus drogu šķidros, retāk, sausos ekstraktus, ēteriskās eļļas un taukeļļas. Visbiežāk šie pagatavojumi satur terpēnus un terpenoidus (kamparu, mentolu u.c.), kas, aplicēti uz ādas un gļotādām, darbojas kairinoši, uzlabo audos asins un limfas mikrocirkulāciju un vielmaiņu, kavē mikrobu attīstību, mazina piepampumu, kairinājumu, sāpes un niezi. Šāds terpēnu darbības un lietošanas drošums pierādīts daudzos zinātniski kontrolētos pētījumos (1). Bet mazāk ir ziņu par to absorbciju organismā, sevišķi slaucamām govīm pēc aplikācijas uz tesmeņa, uzkrāšanos un izdalīšanos ar pienu. Arī mēs, strādājot pie slaucamo govju tesmeņa un jaunlopu slimību novēršanas ar dabas vielām, sadūrāmies ar šo problēmu. Sākums gan bija pag. gadsimta 70-tajos gados, kad lauksaimnieki Latvijā pa īstam mēģināja ķerties pie drogu audzēšanas (specializētā valsts saimniecībā „Dzirkstele” u.c.). Eksperimentālā ražošanas laboratorijā „Sigfarm” ārīgi aplicējamu preparātu izstrādei un standartizācijai par kontrolējamiem ingredientiem izvēlējāmies terpēnus, Līdz ar to bija vajadzīgas precīzas analīžu metodes, tai skaitā par terpēnu un to metabolītu saturu bioloģiskos substrātos –pienā, asinīs un taukos, tai skaitā pēc aplikācijām uz ādas un gļotādām, Aprobējām metodi, kas deva iespēju noteikt terpēnu, piemēram, kampara saturu pienā, asinīs un taukaudos ar augstu ticamību – līdz 0,01 mg/kg. Tālāk ar kontrolējošām organizācijām tika saskaņota maksimāli pieļaujamā atlieku robežvērtība dzīvnieku izcelsmes produktos. Piemēram, kamparam pēc tā perkutānas aplikācijas uz pupiem un tesmeņa šī robežvērtība pienā bija līdz 0,1/ mg/kg.
Izmēģinājumi rādīja, ka dabīgo terpēnu sintētisko analogu – kampara, arī tā kompleksa ar mentolu un timolu (koncentrācijā pa 1%), aplicētas Na-karboksicelulozes gēlā uz tesmeņa, neizraisa pieļaujamo terpēnu satura pārsniegšanu ne pienā, ne dzīvnieka nieru taukos.
Lietojot mastīta ārstēšanai tauku ziedi ar 5% kamparu, tā atliekas pienā pieļaujamo robežvērtību nedaudz pārsniedza un pienam un gaļai tika noteikti 3 dienas ierobežojumi izmantošanai pārtikā. Mediķi deva slēdzienu, ka kampara maksimāli pieļaujamais daudzums, uzņemts cilvēkam ar pārtiku, nedrīkst pārsniegt dienā 0,3 g.
Klīniskie izmeklējumi liecināja, ka geli ar 1% kamparu un mentolu, kā arī ar timolu ir ērti aplicējami, veido uz pupiem un tesmeņa sausu, netīrumus nepiesaistošu virsmu, neizraisa nevēlamu kairinājumu, ādas iežūšanu un tās elastības mazināšanos. Izmēģinājuma govīm samazinājās somatisko šūnu saturs pienā, uzlabojās tā kvalitāte.
Bakterioloģiskas analīzes rādīja, ka pārbaudītie geli ļoti efektīgi samazina dažu mikrobu augšanu (koli, streptokoku u.c.), mazāk efektīgs dotajā devā tie bija pret Staph. aureus. Tādēļ tika meklēti augi, kas šo gela darbības pusi pastiprina (kumelītes u.c.). Diemžēl vēl „ķīmijas ēra” nebija beigusies, un darbi ar dabas vielām kā mazāk perspektīvām ERL „Sigfarm” 1983. gadā tika pārtraukti.
Bet citur pasaulē tā nedomāja. Jau 80-to gadu beigās literatūrā parādījās informācija par preparātu slaucamo govju tesmeņa un pupu kopšanai un mastītu ārstēšanai – Mamiseptols ar timolu 1%, kamparu 1% un mentolu 0,5%. Līdzīgi antiseptiskam preparātam Listerinam (satur mentolu, timolu, eikalipta ēterisko eļļu u.c.), pazīstamam medicīnā jau vairāk kā simts gadus, Mamiseptols bija izmēģināts arī ar metilsalicilātu (līdz 0,2%). Tā izstrāde sākta ap 1986. gadu (firma CP-Pharma Burgdorf Rietumvācijā). Pētījumos ar slaucamām govīm uz tesmeņa aplicēja 25 g ziedi (uz visu platību ar 11-12 stundu intervāliem), kas saturēja kamparu 15 mg/g, (1,5%), arī mentolu un timolu. Analizējot pienu un nieru taukus ar līdzīgu metodi (jutība 0,01mg/kg) terpēnu atliekas pienā un nieru taukos netika konstatētas. Līdz ar to varēja secināt, ka minētā sastāva ziedes tesmeņa kopšanai neizraisa ierobežojumus piena un gaļas lietošanai pārtikā (2).
R.Schafer etc (3) pēta radioaktīvi marķētu terpēnu absorbciju un farmakodinamiku pēc epikutānām aplikācijām pelēm. Izmēģina sastāvu, kas 100 ml satur 2,15 g kamparu, 0,65 g mentolu, 1,49 g isobornīlacetātu un 1,21 g DL-limonenu. Sastāvā vēl ir 2,70 g terpentīns, 3,3 g. eikaliptu eļļa, 1,2 g skuju koku zaru galotņu eļļa, 2,0 g priežu skuju eļļa 2,0 u.c. Rezultāti rādīja, ka jau pēc 10 minūtēm katrs pārbaudītais terpēns asinīs sasniedz savu maksimālo koncentrāciju. Pēc tam tā saturs asinīs jūtami samazinās un jau pēc 15-20 min. ir vairs tikai 50% no maksimuma (mentolam un alfa-pinēnam samazinās straujāk). Tādi rezultāti bija iegūti ar pelītēm. Cilvēkam minētais process rit lēnāk, asinīs maksimums vērojams pēc 1-4 stundām. Domā, ka nozīme ir ādai, kas terpēniem darbojas kā depo.
W.Siebert (4) pētījis ziedi Pinimentol Tās sastāvā ļoti daudz – 14,9% kampara, arī 0,95% eikalipta eļļa, 11,2% priežu eļļa, 1,75% terpentīna, 2,7% mentola. Aplikācija žurkām perkutāna. Kamparu marķē ar tritiju. Farmakokinētiski mērījumi dzīvnieku izelpā, sprostu gaisā, organismā, ekskrementos un ādā aplikācijas vietā rādīja, ka jau pirmajās 15 min. pēc perkutānas aplikācijas radioaktīvais kampars parādās dzīvnieku izelpā, pie tam neizmainītā formā. Aplikācijas vietā ādā pēc 15 min bija palicis tikai 60% no aplicētā kampara, pēc 1 st – 33%, pēc 3 st – 9%. Tātad terpeni no ādas uzsūcas intensīvi un no organisma izdalās galvenokārt ar izelpu un arī ar urīnu un fēcēm.
Minētie un citi literatūras dati liecina, ka terpēnu absorbcija pēc epikutānas aplikācijas ir samērā intensīva, atkarīga no substances daudzuma un koncentrācijas preparātā un tā nesēja (bāzes) īpašībām, aplikācijas laukuma un ādas īpašībām.
Visas šis atziņas izmantotas, veidojot SIA „dabas vielu farmācijas laboratorija Fitosan” kopšanas gelus – Fitoduo, Fitokrio, Fitotermo u.c It īpašu govju tesmeņa kopšanai izstrādāto Fitomasto gelu.
Literatūra.
1. WHO Monographs on selected medicinal plants, volume 1-3, Čikāga, 2010 g.
2. H.Nijhuis, C.Ewers und W.Heeschen. Zum Nachweis von Campher-Ruckstanden in Milch. Institut fur Hygiene, Bundesanstalt fur Milchforschung, Kiel. Žurnāls Milchwissenschaft 40 (6), 1985.
3. R.Schafer und W. Schafer raksts – Die perkutane Resorption verschiedene Terpene – Menthol, Campher, Limonen, Isobornylacetat, alfa-Pinen – aus Badezusatzen. Schweiz. Azrneim. Forsch./Drug.Res. 32 (1), 1982.
4. W.Siebert Zur percutanen resorption radioaktiv markierten Camphers aus Salben. Arzneim. Forsch/Drug Research. 14, 686-690.
2011-12-12.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
