Knišļu uzbrukums šogad ir negaidīti agrs – jau aprīļa vidū. Tas notiek arī ļoti plašā frontē – no Latgales līdz pat Kurzemei. Tādēļ lopkopji, it īpaši govju īpašnieki, ir pamatoti satraukušies. Par to liecina arī informācija internetā, kur ievietoti arī speciālistu padomi.
Pārtikas un veterinārā dienesta (VPVD) Daugavpils pārvaldes vadītājs Antons Lazdāns pastāsta, ka lopus var pasargāt rapšu eļļa, ar kuru jānosmērē viss liellopa ķermenis, izņemot vietas ap acīm un muti. Savā praksē pret asinssūcējiem mušām un arī odiem esmu lietojis senu recepti:
- eļļa (vazelīna, augu ) 200 ml
- galda etiķis 400 ml
- ēteriskas eļļas 15-20 ml
Vajadzīgo daudzumu gatavo tīrā, izmazgātā traukā, var arī plastmasas pudelēs ar smidzinātāju vai lielākā smidzinātājā un dzīvnieku pirms laišanas ganos, sargājot acis, apsmidzina.
Mednieka gaitās labi palīdz maisījums:
- skuju ēteriskā eļļa 20 pilieni
- Eikalipta ēteriskā eļļa 20 pilieni
- citroneļļas un gerānijas pa 10 pilieniem
- rapšu eļļa 60 ml.
Vēlams ir minēto un arī citu ēterisko eļļu maisījums, bet laba ir arī mūsu pašu skuju ēteriskā eļļa, kas darbojas kā repelents -kukaiņu atbaidītājs. Ēterisko eļļu trūkums ir to darbības relatīvais īslaicīgums, jo no ādas tās samērā ātri izgaro. Darbību pagarina, ēteriskās eļļas šķīdinot augu vai minerālās eļļās.
Citroneļļas ēteriskā eļļa, ko iegūst dienvidu zemēs no citronzāles (lemongrass-Cymbopogon) ir oficiāli atzīta kā insektu repelents (Amerikā kopš 1948. gada) un tirdzniecībā pazīstama ar Ceilonas vai Javas marku. Vairāk kā 60 gadi ilgajā eļļas izmantošanas periodā nav atzīmētas būtiskas negatīvas iedarbības ne cilvēkam, ne dzīvniekiem un tā atzīta par pietiekoši efektīvu un drošu. Arī priežu un egļu skuju ēteriskās eļļas satur ķīmiski un pēc darbības līdzīgas substances. Bet ar to iespēja izmantot augus kukaiņu atbaidīšanai nav izsmeltas, jo ēteriskām eļļām arī augos bieži ir līdzīgs uzdevums – atbaidīt dažādus kaitēkļus. Mūsu pašu biškrēsliņš kopā ar baziliku un piparmētru ir ieteikti kā efektīgs repelents, tāpat purva viršu, īstās kaķu mētras (Nepeta cataria), ciedras, krustnagliņu, pat ķiploku u.c. ēteriskās eļļas atbaida mušas un odus. No bērnības gana gaitām atceros kā saimnieks sargāja zirgus no ļoti nejauka insekta – kaulu mušas. Pavilka zirgam asti sāņus un ar pindzeli paslēpenes iezieda ar bērza darvu. Tikai nesen izlasīju, ka bērza mizā atrasti ļoti darbīgi repelenti asinssūcēju kukaiņu atbaidīšanai.
Neapšaubāmi, noturīgāks ir sintētiskais repelents DEET (N,N-diethyl-m-toluamids), jeb dietīltoluamīds. Ir zināmi arī citi: Icaridins s. Bayrepel u.c. Un jaunu, insektus atbaidošu vielu sintēze turpinās, jo nedrīkst aizmirst arī citus asins sūcējus, kas var nomocīt dzīvniekus. Tomēr ķīmijai nevajadzētu ierādīt galveno vietu, tā ne ekonomiski, ne dzīvnieku labturības ziņā neaizvietos tīrību un kārtību fermās un mēslu krātuvēs, insektu sietus logos un ventilāciju. Vislabākie un bieži dārgākie repelentu preparāti, kurus parasti jāsarga no dzīvnieku acīm, ultraskaņas kukaiņu atbaidītāji un insekticīdi „mušķērāji” dzīvnieku paglābs no nāves, bet bieži nepasargās no sāpīgiem audu bojājumiem, kurus „uzlidojuma” laikos, piemēram, knišļi paspēs sagādāt vienmēr. Tad visvairāk cieš acu apkārtne, purns un diemžēl arī tesmenis un it sevišķi pupi. Tādēļ dzīvnieki regulāri jāapseko un jāsniedz palīdzība.
SIA Fitosan ilggadīgā pieredze rāda, ka savlaicīga knišļu un citu asinssūcēju kukaiņu sakosto vietu apkope samazina dzīvnieku ciešanas un paātrina sadzīšanu. Bojājumi parasti nav tikai virspusēji, tie sniedzas ādas dziļumā, audi bojāti ne tikai mehāniski, tos bojājušas arī kukaiņu kodumu vietās ievadītie toksiskie produkti. Tādēļ dzīšana noris gausi, lokāli pazeminātās audu rezistences dēļ veidojas labvēlīga vide patogēnu mikrobu attīstībai. No tesmeņa un pupu ādas tie iekļūst tesmenī un izraisa iekaisumu.
Tādēļ kukaiņu kodumu vietas jāsakopj. Aptīrīšanai der vēss kumelīšu novārījums ar galda etiķa piedevu. Tas nomierina sāpīgās brūces, nomierinās arī dzīvnieks. Lietojot „Jodosan-Fitosan ” šķīdumā samitrinātus tamponus, notīra acu apkārtni, purnu, tesmeni un citas sakostās vietas. Ja koduma vietās nav plašāki audu bojājumi, tās var apziest ar ziedi „Silva”. Tās sastāvā ir propoliss, egļu sveķu ekstrakts, vasks, augu un dzīvnieku tauki. Ziede noklāj bojājumus ādā, mazina sāpes, iekaisumu, lokāli uzlabo asinscirkulāciju un veicina toksīnu un audu sabrukšanas produktu izvadīšanu. Tas ir pamats, lai sāktos dzīšana. Bez tam egļu sveķi un propoliss ir bagāti ar ēteriskām eļļām, kas, kā jau rakstīju, ļoti nepatīk kukaiņiem. Derēs arī „Evo” ziede, kas bez egles sveķu ekstrakta satur arī asinszāles ekstraktu. Tai izteiktāka antimikroba darbība. Dziļākus audu bojājumus apkopj ar emulsijas tipa ziedi „Kalendo”, kas satur asinszāles un kliņģerīšu ziedu ekstraktus rapšu eļļā un propilēnglikolā. Tā nomāc baktēriju, sevišķi gramnegatīvo, attīstību brūcē, veicina brūces attīrīšanu un dzīšanu. Dažviet iecienīta ir emulsijas ziede „Udosan”, kas satur nercu taukus un propolisu. Pasaulē nercu tauki (Mink oil) tiek augstu vērtēti savas izcilās stabilitātes (gadiem saglabājas bez bojāšanās) un unikālā iedarbības dēļ – nostiprina ādas epidermu, to mīkstina un pasargā no iežūšanas un plaisāšanas. Kopā ar propolisu mazina sāpes, iekaisumu un veicina dzīšanu
Līdz ar augu līdzekļiem, kuru saturs netīk daudziem asinssūcējiem kukaiņiem, veterinārārsts var ieteikt kodumu brūces apstrādāt ar „Jodosept -Fitosan” 4% vai 10% ziedi un šķidrumu (sargāt acis), kā arī „Streptocīda un prednizolona” ziedi.
Nolūkā palielināt no augiem darināto līdzekļu efektivitāti un izmantošanas iespējas un ērtību, SIA Fitosan ir izstrādājis augu ekstraktus un ēteriskās eļļas saturošus gelus. „Fitosano gels” satur pelašķa un alvejas ekstraktus ar smilšērkšķa eļļu, kas dziedina un priežu skuju un eikalipta ēteriskās eļļas, kas papildus atbaida kukaiņus. Mentols un timols vēsina, mazina sāpes un iekaisumu, kavē infekcijas attīstību. „Fitosil gels” satur skuju bioloģiski ļoti aktīvu vielu kompleksu silbiolu ar eikalipta ēterisko eļļu un augu ekstraktiem.
Tesmeņa apkopšanai arī kukaiņu kodumu gadījumos piemērots ir „Masto gels” ar kumelīšu drogu, asinszāles, kliņģerīšu un ozola mizu bioloģiski aktīvām vielām, eikalipta ēterisko eļļu un mentola, kampara, timola un metilsalicilāta piedevu.
Kukaiņu kodumu bojāta āda ap govs acīm ausīm, uz tesmeņa un citviet nav tikai kosmētisks defekts. Šīs vietas pievelk asinssūcējus kukaiņus, kuri iepludina toksīnus, kas var izraisīt bīstamas izmaiņas organismā – līdz pat anafilaktiskam šokam ar dzīvnieka nāvi. Neatlikt griešanos pēc veterināras palīdzības!
2012-05-09.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
