Ja osteoartrozes (OA) cēlonis nav trauma vai cits iekaisumu izraisošs faktors, tad slimības sākuma stadijās locītavas skrimšļi pakāpeniski degradējas bez pārējo locītavas struktūru iekaisuma un izteiktiem klīniskiem simptomiem. Par skrimšļa pakāpeniska „sabrukuma” (nodiluma) sākumu un izmaiņām subhondrālos kaulaudos liecina tikai rentgena uzņēmumi, daži marķieri sinovija šķīdumā un asinīs, kuri jorojām tiek intensīvi pētīti. Dažeiz parādās neliels klibums pēc lielākas slodzes, bet izteiktu klīniku nenovēro. Zirgiem tarzālās (lecamās) locītavas artrozes (špata) sākuma stadijās tikai pieredzējis praktiķis ievēros nelielas gaitas izmaiņas kustību sākumā (slimās kājas nelielu „izmešanu” uz sāniem, „pievilkšanu”, kas pastiprinās pēc „špata testa” u.c.). Tikai slimībai progresējot, parādās locītavas iekaisuma simptomi. Raksturīgas ir izteiktas sāpes, kurām pievienojas funkciju traucējumi – stīvums, izturēšanās un gaitas izmaiņas, klibums. Sākumā lokāli locītavas iekaisumu, tūsku un deformāciju var arī nenovērot. Locītavas kaulu skrimšļi deformējoties nesāp, jo nesatur nervus. Sāpēt sāk bagātīgi inervētie un apasiņotie zemskrimšļa kaulaudi, kad tos skar skrimšļa bojājumi. Tad sāpes parādās slodzes laikā un pieaug līdz ar slodzes palielināšanos. Uz OA fona var veidoties arī akūts vai hronisks artrīts un sinovīts. Tad sāpes izraisa arī sinoviālās plēves, locītavas kapsulas, saišu un muskuļu iekaisums, un locītava ir sāpīga uz palpāciju.
Otrs biežāks sāpju iemesls ir skrimšļa ļoti cieto sabrukuma produktu nonākšana sinoviālā šķidrumā. Tad artrozes process ir jau krietni progresējis, sāpes parādās kustības sākumā. OA gadījumā ir arī citi sāpju cēloņi, vienlaicīgi var būt vairāki, ne vienmēr sāpes liecina par skrimšļa nobrukuma pakāpi. Tomēr sāpes ir raksturīgas OA. Dzīvniekiem par sāpēm locītavās bieži var spriest tikai netieši, piemēram, klibuma gadījumā aizdomīgajā locītavā sāpes izslēdzot ar anestēziju.
Nereti iekaisums sākumā skar tikai sinoviju. Tad sāpes ir kustībā un miera stāvoklī. Pievienojas locītavas pietūkums un stīvums pēc miera perioda. Visas šīs sāpes var būt pastāvīgas vai recidivējošas, saistītas ar progresējošu locītavas deformāciju un pakāpeniski samazinātu kustības spēju.
Dziedināšanas taktika pamatojas uz principiem: jāsamazina slodze (arī liekais svars u.c.), jāārstē sinovīts, jākupē sāpju sindroms un jākavē slimības progress.
Par ārstēšanu. Stadijā, kad produktīviem dzīvniekiem var klīniski diagnosticēt OA, tas praktiski vairs nav ārstējams. Zirgiem, suņiem un kaķiem ārstēšana pamatā ir simptomātiska. Iekšķīgi izmanto nenarkotiskos analgētiskos līdzekļus, kuriem ir arī pretiekaisuma un pretdrudža darbība. Tie kavē fermenta ciklooksigenāzes (COX) darbību, kurš nodrošina prostaglandīnu (PGE2, PGF2α) sintēzi no arahidonskābes. Prostaglandīni veicina iekaisumu un paaugstina nociceptoru (sāpju receptoru) jutību. Nenarkotisko analgētisko līdzekļu ir daudz. Kādreiz lietojām salicilskābes un pirazolona atvasinājumus (nātrija salicilātu, analgīnu, fenilbutazonu u.c.). Tad nāca anilīna atvasinājumi (fenacetīns, paracetamols) un dažādi sintētiski savienojumi (ibuprofens, diklofenaknātrijs, indometacīns u.c.). Mūsdienās minētos līdzekļus, atšķirībā no kortikosteroīdiem, sauc arī par nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem. Tos dala neselektīvos COX inhibitoros (diklofenaks, ketoprofens u.c.) un ļoti efektīgos selektīvos COX-2 inhibitoros (celekoksibs u.c.). Minētie līdzekļi vērsti tieši pret iekaisuma mediatoriem (prostaglandīniem PGE2 u.c.), iekaisumu veicinošiem faktoriem (citokīniem u.c.) un pret to darbību bloķējošiem līdzekļiem. Suņiem tādi ir Previcox 57 mg un 227 mg košļājamās tabletes (satur firokoksibu), Cimalgex (cimikoksibs) košļājamās tabletes; kaķiem suspensijas šķīdums un tabletes Loxicom (meloksikams), Onsior (robenakoksibs) tabletes u.c. Visu šo līdzekļu darbībā ir savas īpatnības, kas dažādu sugu dzīvniekiem izpaužas dažādi. Tādēļ to izvēlē un lietošanā nepieciešams ārsta padoms, kas var izvēlēties arī kortikosteroīdus. Minētais mazāk attiecas uz vietēji aplicētiem pretsāpju līdzekļiem ar medikamentiem, kas iestrādāti ziedēs, krēmos un pēdējā laikā populāros gelos. Lokāli efektīgi ir kombinēti līdzekļi: ibuprofens ar mentolu u.c.
Jāpasvītro, ka OA gadījumos pretiekaisuma un pretsāpju terapija ir nepieciešama, tā uzlabo dzīvnieka veslības stāvokli. Diemžēl slimību kā tādu tā neizārstē, seko recidīvi un progresē deģeneratīvi distrofiskie un proliferatīvie procesi slimajās locītavās. Bez tam pat labākie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, sevišķi lietoti ilgstoši, kā tas parasti nepieciešams OA ārstēšanā, nav bez blakusparādībām, tie var nodarīt nopietnu kaitējumu veselībai. Tāpēc no prakses neiziet palīglīdzekļi un alternatīvas ārstēšanas metodes un līdzekļi, kas dzīvnieka īpašniekam vieglāk pieejami, ekonomiski izdevīgi un pietiekoši efektīgi.
Akūtus locītavu iekaisumus un sāpes sākumā labāk remdina vēsi apliekamie un kompreses. Arī pie OA sāpes var mazināt vēsinoši-kairinoši ierīvējumi. Tā darbojas geli Fitokrio un Fitoduo (SIA Fitosan). To darbību nodrošina mentols 5% un kampars 1% ar arnikas ziedu, asinszāles lakstu, piparmētras lapu un zirgkastaņu ekstraktiem spirtā (kopā 21%), propolisa izvilkums un lavandas un priežu pumpuru ēteriskās eļļas (Fitokrio) vai mentols 2%, kampars 4%, eikaliptu lapu, sarkano piparu, pelašķu un priežu pumpuru ekstrakti kopā ar rozmarīna un lavandas ēteriskām eļļām (Fitoduo). Šāda minēto drogu farmakoloģiskā darbība pie lokālas aplikācijas uz ādas ir gan zinātniski apstiprināta, gan novērota tautas medicīnā. Spēcīga kairinoša darbība ir gelam Fitotermo, kas satur mentolu 1,5%, kamparu 7%, terpentīnu 4%, drogu (sarkano piparu, eikalipta lapu un arnikas ziedu) un propolisa ekstraktus 28%, rozmarīna, eikalipta un lavandas ēteriskās eļļas. Mentols kairina termoreceptorus un sākumā subjektīvi, nesašaurinot asinsvadus, izraisa nelielu vēsuma sajūtu un mazina sāpes. Papildus mentols bloķē arī peptīdus, kas sašaurina asinsvadus un kapilārus, kopā ar kamparu un drogu ekstraktiem uzlabo asins un limfas cirkulāciju locītavā. Rezultātā aktivizējas audu vielmaiņa, paātrinās iekaisuma produktu un toksīnu izvadīšana. Līdz ar to samazinās iekaisums, tūska, sāpes, mazinās locekļu funkciju traucējumi. Minēto gelu pamatā esošais glicerīns, polietilēnglikols labi uzsūcas ādā un zemādas audos. Geli mīkstina ādu, drogu ekstrakti kopā ar ēteriskām eļļām, glicerīnu un polietilēnglikolu normalizē ādas virskārtas – raga slāņa mitrumu, kavē iežūšanu, lobīšanos un plaisāšanu, kas samazina ādas barjeras spējas, un kavē iekaisumu. Vienlaicīgi gelam ir labi izteikta antimikroba darbība, kas kavē lokālas infekcijas attīstību ādā un zemādā. OA gadījumos iekaisumam, sāpēm ir recidivējošs raksturs, tādēļ ādas veselības saglabāšanai locītavā jāpievērš nopietna uzmanība, sevišķi lietojot efektīgas, bet stipri kairinošas ziedes ar jodu, dzīvsudrabu, kamparu u.c.
Iekaisuma un sāpju mazināšana ir nepieciešama, bet tā neaptur locītavas kaulgala skrimšļu pakāpenisku sabrukumu ar progresējošu deformatīvi-proliferatīvu iekaisumu. Tādēļ intensīvi tiek meklētas profilakses metodes un jauni līdzekļi (skatīt rakstu Hondroprotekcija).
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
