Šogad laika apstākļi var izvērsties tādi, ka dabā pietiks siltuma un mitruma, kas ir pamatā, lai piemērotās vietās savairotos knišļi – sīki, drukniem odiem līdzīgi spārnoti asinssūcēji kukaiņi. Tā kā zinātniekiem naudas ir par maz (prof. A.Barševskis), un tādēļ parasti nav zināms, kāda knišļu suga mūs pagodinās, tad jāiztiek ar kopējo apzīmējumu „knišļi” un vispārēju informāciju. Ar to gan pietiks lai saprastu, kādu postu knišļi var radīt lopkopjiem, sevišķi piena ražotājiem.
Par knišļiem jau rakstīts daudz, bet īsumā der atkārtot. Pavasarī stāvošos ūdeņos, dīķos, peļķēs, pat slapjā zemē piemērotos apstākļos savairojas knišļu kāpuri, kas attīstās par spārnotiem knišļiem. Knišļu mātītes sasniedz tādu dzimumattīstības periodu, kad tālākai olšūnu attīstībai nepieciešamas svaigas asinis. Ja mitrums un temperatūra sasniedz kāpuru attīstībai optimālu līmeni, tad vienlaicīgi var izveidoties vesels knišļu bars, kas „uzlidojumu” veidā meklē piemērotu upuri. Knišļu tēviņi tai laikā puķītēs sūkā nektāru un pēc asinīm nekāro. Uzlidojums, pie tam ne katru gadu, parasti ilgst dažas nedēļas un tad pierimst. Knišļi un citi odi pavasarī un vasarā veidojas arī regulāri, bet tādu masveida attīstību laikam nodrošina vairāku meteoroloģisku un citu faktoru sakritība, kuru izpēte un lopkopju savlaicīga brīdināšana pagaidām vēl ir izpētes stadijā. Vismaz pēdējos gados ir bijis tā – avīzēs Pārtikas un veterinārais dienests brīdina: „Knišļi nokoduši pirmās govis! Ganīt tikai diennakts vēsākajās stundās!” utt. Un veidojas tāda kā kampaņa dzīvnieku dzīvības glābšanai, ikdienā knišļu, odu, mušu un citu lidoņu nodarītam postam veltot mazāku uzmanību.
Knišļu (arī asinssūcēju odu, mušu u.c.) mātītēm ir ass snuķis-dzelonis, kurā atveras siekalu dziedzeru izvadi. Iedurot ādā, dūriena vietā ieplūst piliens sekrēta, kas bieži satur sāpes remdinošas vielas. Dzīvnieks dūrienu pat nepamana un ods sūc asinis vienā mierā. Sūkšanu atvieglo siekalu antikoagulanti, kas neļauj asinīm recēt. Bet siekalas satur arī proteīnus, kas darbojas kā alergēni, izraisot alerģisku iekaisumu ar tūsku, stiprām sāpēm un niezi. Masveida uzlidojuma gadījumos alerģiskā iekaisuma reakcija ātri skar visu organismu: paaugstinās ķermeņa temperatūra, attīstās plaušu tūska, sirds vājums, kas viss liecina par smagu intoksikāciju un šoku.
Kā knišļi un citi odi atrod upuri? Vispirms tā ir termolokācija. Upura izdalīto siltumu tie uztver jau pa gabalu. Arī tiešā uzbrukuma vietas uz ķermeņa knišļi izvēlas tādas, kas izstaro vairāk siltuma, kur āda ir plānāka, sīkie asinsvadi tuvāk ādas virsmai, kas mazāk apmatota. Govij tādas ir tesmenis, vēders, paslēpenes, dažas vietas uz galvas. Esmu novērojis, ka ods, uzlaidies uz ādas, uzreiz dur, tā ķermenis pildās asinīm. Viņš neskraida kā ērces, kas rāpo un meklē vietu, kur ādas virsmai tuvāk asinsvads.
Otrkārt, knišļus vada ķīmiskie lokatori. Tāds ir izelpojamā gaisa oglekļa dioksīds. Vējš, laba ventilācija šo lokatoru traucē, jo kliedē gāzes, kā arī dzesē atklātās ķermeņa virsmas. Arī ādas specifiskie izdalījumi, sevišķi sviedri, knišļiem noder mērķa identificēšanai. Sviedri satur pienskābi, kas kairina knišļu ķīmiskos receptorus. Līdzīgi darbojas arī ādas tauku dziedzeru sekrēts, gaistošās taukskābes.
Dzīvnieku pasargāšanai tātad ir vairākas iespējas. Knišļu aktīvas darbības diennakts laikos govis neganīt, sevišķi no vēja aizsargātās vietās. Telpās nodrošināt labu ventilāciju, izvairīties no dzīvnieku pārkaršanas un svīšanas.
Visi minētie pasākumi padara dzīvnieku knišļiem „neinteresantu”. Faktiski arī tā saucamie repelenti knišļus faktiski neatbaida, bet kavē atrast upuri.
Knišļu uzlidojumi ar dzīvnieku bojā eju aprakstīti arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, vairāk gan Latgalē. Mācoties LLA kara katedrā (1950.g.) lektors (majors Gusevs) stāstīja par pieredzi nesenajā karā: frontē gvardi lielgabalus pārvilkuši ar zirgiem. Tie sasvīduši un sakarsuši novietoti aizsegā: krūmos mežmalā. Uzlidojuši nevis vācieši, bet knišļi. Dažs zirgs panikā norāvies, izskrējis uz lauka, palicis dzīvs. Kritušajiem visbriesmīgākie bijuši elpceļi – pilni ar saputotu melnu knišļu masu. Jau tajos laikos bijis zināms, ka odu atbaidīšanai (lietosim to vārdu) var izmantot ēteriskās eļļas – citronellu, lavandu, eikaliptu, ciedru, tūjas, krustnagliņu un citas, parasti maisījumā ar kampara spirtu vai terpentīnu uz vazelīna vai vazelīna eļļas bāzes. Frontes veterinārā lazaretē ēteriskas eļļas, protams, nav bijušas. Toties bijušas smērvielas tavots, solidols, vazelīns, atstrādāta motoreļļa, petroleja un, galvenais, lizols dezinfekcijai, terpentīns, ihtiols, arī spirts un ožamais spirts. Tie visi likti lietā cilvēku un dzīvnieku aizsardzībai.
Ilustrācijai daži sastāvi:
- kampars 1 daļa, naftalīns 10 daļas, vazelīns 100 daļas;
- tīra petroleja 3 daļas, vazelīns 10 daļas;
- lizols 4g, kampars 10 g, vasks 10 g, lanolīns 30 g, vazelīns līdz 200g.
Mūsdienās tiek ieteikta polihlorpinēna emulsija, heksamīds u.c. Tos slaucamu un kaujamu lopu ganāmpulkos lietot nedrīkst. Populāri ir arī neostomazānu un permetrīnu saturoši līdzekļi.
Atmiņā palicis individuāla aizsardzības līdzekļa –kapuces apraksts, kas pārbaudīts arī Sibīrijas taigā. Kapuci gatavo no marles vai auduma gabala, apakšējā un priekšpuses malās iestrādājot vates vai auduma valnīti. Kapuci 4-24 stundas mērcē pretodu šķīdumā, nospiež lieko šķidrumu, satin avīzē un glabā mantu maisiņā. Vajadzības gadījumā to pārmet galvai (var arī zirgam), seja paliek brīva. Impregnēšanai lietoti šķīdumi:
- lizols 15%
terpentīns 8%
ūdens 77%,
daži pilieni briljantzaļā iekrāsošanai. - lizols 30%
terpentīns 10%
augu eļļa 5%
ūdens 55% - bērza darva 10%
kodīgs sārma 5%
šķīdums ūdenī 90%
Labi impregnēta kapuce saglabājusi pretodu darbību 10-12 dienas.
Praksē novēroju, ka labāk un ilgāk darbojas ziedes uz naftas ogļūdeņražu pamata (vazelīna u.c.), jo tās labāk aiztur siltumu un ādas izgarojumus.
Visi minētie līdzekļi ir diezgan smirdīgi, produktīvu dzīvnieku aizsardzībai mazāk piemēroti. Mūsdienās pieejami ir pretodu preparāti ar ēteriskām eļļām, arī tādām, kas netrūkst mūsu dārzos. Mana krustmāte, ravējot dārzu, saplūca kādu piparmētras, pētersīļa, bazilika vai citas lapiņas, saberzēja rokā un ierīvēja sasvīdušo seju un citas ķermeņa daļas. Ja kāds ods iedzēla, pret niezi parīvēja ar strutenes sulu. Mamma mazdēlu guldināja ratiņos, kurus „izdekorēja” ar kumelītēm, piparmētrām un citām zālītēm.
Ir jau arī līdzekļi, kas tiešām bloķē insektu ožas receptorus. Piemēram, atraktants DEET. Tas bloķē receptorus, kas uztver sviedros un elpā esošās gaistošās substances. DEET neizslēdz odu ķīmiskos receptorus, kas reaģē uz elpas ogļskābo gāzi. Ir dati, ka līdzīga selektīva darbība uz odu receptoriem (arī pret pienskābi, oglekļa dioksīdu) ir arī dažām ēteriskām eļļām (eikaliptu, tūjas, citronu, skuju, dažu garšaugu u.c.).
Aprakstītie līdzekļi vairāk nepieciešami taigā un knišļu masveida uzlidojumos, ko var vērtēt kā dabas stihiju. Toties asinssūcēji lidoņi ikdienā var nomocīt mūsu dzīvniekus un mums sabojāt skaistākos pavasara un vasaras novakarus. Un pat ideālākie aizsardzības līdzekļi negarantēs pilnīgu drošību. Būs sakostas vietas, iekaisums, sāpēs un neciešami niezēs. Par palīdzības sniegšanu es jau rakstīju ( Fitosan „Par asinssūcējiem lidoņiem” ). Tās uzdevums samazināt dzīvnieka ciešanas, veicināt bojājumu dzīšanu un, ļoti vēlams, kavēt jaunus bojājumus. Knišļu un citu asinssūcēju uzbrukumi ļoti var kaitēt piena govīm. Tām tesmenis ir maz apmatots, plānāku ādu, intensīvās piena sekrēcijas dēļ lokāli ar augstu vielmaiņu un attiecīgi paaugstinātu temperatūru, tādēļ ļoti pievilcīgs knišļiem. Sakostajās vietās, sevišķi uz pupiem, ieplūst toksīni, strauji veidojas iekaisums un sāpīgums. Problēmu palielina tas, ka piena kvalitātes dēļ ārstēšanai un knišļu atbaidīšanai izmantojamo līdzekļu sortiments ir ierobežots. No SIA „Fitosan” pieredzes varu teikt, ka sakosto vietu apkopšanai piemērots ir Jodosan šķīdums tesmeņa kopšanai govīm ar 1% povidona jodu, glicerīnu uz nātrija karboksimetilcelulozes bāzes (pupu iemērkšanai) vai 2% šķīdums ar glicerīnu tesmeņa apstrādei. Šie līdzekļi satur joda-polivinilpirolidona (povidona) kompleksu, no kura jods aktīvi darbīgā formā izdalās pakāpeniski, jau ļoti nelielā koncentrācijā iznīcina baktērijas, vīrusus (arī baku), sēnītes, mikoplazmas visās veģetīvās formās. Bez tam jods veicina insektu kodumu vietu dzīšanu, mazinot iekaisumu, tūsku un sāpīgumu. Sakostās vietas var apstrādāt arī ar Jodosepta 4% vai 10% šķīdumu, Jodosepta 4% vai 10% emulsijas ziedi. Apstrādi izdara pēc slaukšanas, pirms nākošās slaukšanas, kā parasti, tesmeni un pupus mazgā un slauka sausus. Šos līdzekļus izmanto arī sakosto vietu apstrādei citās ķermeņa daļās.
Pupu un arī tesmeņa apstrādei piemērots ir Fitosil gels ar skuju un citām ēteriskām eļļām, mentolu, bērzu lapu, alvejas un eikalipta ekstraktu un glicerīnu. Gels darbojas baktericīdi un virucīdi, dziedina un mazina sakostajās vietās alerģiskās iekaisuma reakcijas, vēsina un atbaida kukaiņus. Piemērotas ir arī citas SIA Fitosan ziedes, geli (Silva, Pinabols, Evo-Fitosan, Kalendo, Fitosano gels u.c.), kā arī pēc pasūtījuma gatavotās ziedes uz vazelīna pamata ar skuju ēterisko eļļu, terpentīnu, mentolu u.c.
2014. gada 15. maijā.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
