Gadu gaitā mainījusies produktīvo dzīvnieku organisma vajadzības pēc dažām barības vielām, mainījusies arī pati barība. Barībā visbiežāk pietrūkst atsevišķas minerālvielas, mikroelementi, vitamīni, jo pieaugot tās enerģētiskai vērtībai, dzīvniekam bioloģiski aktīvāko elementu vajadzība palielinās daudz straujāk. Tādēļ deficīta risku un ar to saistītās dzīvnieku veselības problēmas jānovērš ar attiecīgām papildbarībām.
Kalcivits, kas Valsts Veterinārajā dienestā reģistrēts jau 1994. gadā, pēc sava sastāva un fizioloģiskās darbības ir tipiska papildbarība. Kalcivita izstrādē tika ieguldīts bagātais izpētes materiāls par Latvijas zāles barības sastāvu, bioloģisko vērtību un lauksaimniecības dzīvnieku organisma vajadzībām, atbilstoši produkcijas dinamikai. Un arī pētījumi par produktīvo dzīvnieku minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu metabolismu normā un patoloģijā. Krājoties pierdzei, veterinārārsti Kalcevitu palielinātās devās noteiktu kursu veidā ar labām sekmēm ir izmantojuši arī profilaktiskiem un ārstnieciskiem nolūkiem.
Kalcivita efektivitāte ir pārbaudīta zinātnieku kontrolētos izmēģinājumos un, laika gaitā, tā sastāvs attiecīgi koriģēts.
Kalcivita tipa papildbarības pamatu veido kalciju un fosforu saturošas minerālvielas – kalcija fosfāti, karbonāti u.c. Govīm šīs papildbarības (minerālpremiksus) ražotāji parasti piedāvā ar dažādu kalcija : fosfora attiecību sastāvā, atbilstoši vēlamās barības sastāvam dzīvniekam konkrētā fizioloģiskā stāvoklī. Piemēram, pēc autoratīvu speciālistu ieteikuma (citēts pēc A.Trūpa, J.Latvietis, 2003) vēlamās kalcija: fosfora attiecības piedevās mainās no 4 : 1 laktācijas sākuma posmā, 1,5 – 2 : 1 laktācijas vidusposmā un līdz 1 : 1 laktācijas beigu posmā. Praksē strikti ievērot šos ieteikumus dažreiz ir pagrūti, tirdzniecībā ne vienmēr ir piedevas ar visiem ieteiktiem sastāviem, tādēļ interesants ir jau minēto autoru 300 dienu ilgušais izmēģinājums ar lielām slaucamo govju grupām, izmantojot minerālpiedevas ar dažādām Ca un P attiecībām. Secinājums – kalcija un fosfora attiecības minerālpiedevās no 1,4 : 1 līdz 4 : 1 maz ietekmēja šo minerālelementu kopējo daudzumu barības devās un govju produktivitāti laktācijas dažādās fāzēs, respektīvi, minerālpiedevu ar dažādu Ca un P saturu variēšana pa laktācijas fāzēm govīm ar izslaukumu līdz 5000 kg gadā nedod jūtamu efektu. Līdzīgs viedoklis ir arī daudziem praktiķiem-lopkopjiem un veterināriem darbiniekiem.
Izņēmums ir augstproduktīvas govis, kurām pēc dzemdībām tesmenī strauji sākas sekrēcija un no asinīm pienam tiek paņemts ievērojami vairāk kalcija un nereti arī magnija, kā govs tajā brīdi uzņem no barības. Rezultātā asinīs kalcija saturs samazinās, iestājas hipokalcēmija. Ne vienmēr tā klīniski izpaužas kā piena trieka, biežāk tā ir subklīniska. Tomēr radītais stress govs organismam ir liels, tas negatīvi ietekmē visu pēcdzemdību periodu un vēlāk arī reprodukciju. Tādēļ divas – trīs pēdējās grūsnibas nedēļas govīm vajadzētu lietot piedevu ar zemu kalcija saturu vai vispār bez tā vai piedevas, kas vispār kavē kalcija absorbciju zarnu traktā. Tādējādi savlaicīgi veicinot hormonālas regulācijas pārkārtošanos, lai vajadzības gadījumā organisms kalciju aktīvi mobilizētu no tā depo – kauliem. Jo kalcija saturam asinīs (kalcija hemostāze) jāiekļaujas stingri noteiktās, salīdzinoši šaurās robežās. Tādos gadījumos dzemdību un pēcdzemdību hipokalcēmijas, tai skaitā subklīniskas, efektīgs novēršanas līdzeklis ir Kalcigels ar kobaltu vai citi iekšķīgi aplicējami līdzekļi.
Magnija saturs asinīs nav tik stingri regulēts kā kalcija. Tā koncentrācija asinīs un ekscelulāros šķīdumos ir atkarīga no magnija satura uzņemtajā barībā un zuduma ar fēcēm un pienu un izdalītā ar urīnu. Tieši nieres modulē Mg saturu asinīs, nodrošinot hemostāzi. Normāli liekais Mg izdalās ar urīnu, bet ja asinīs Mg saturs nokrītas zem 1,8 mg/dl, tā izdalīšanās tiek pārtraukta. Organismā Mg krājumi ir lieli, galvenokārt kaulos, bet atgremotājiem iespēja vajadzības gadījumā mobilizēt šos krājumus ir ierobežota. Ja Mg patēriņš augļa attīstibai un straujai piena sekrēcijas atsākšanai ir liels, bet ar barību uzņemtais to nenodrošina, tad Mg hemostāze nojūk un iestājas hipomagnezēmija.
Magnija uzsūkšanās notiek spureklī. Transporta procesu nodrošina ar nātriju saistīta ATP-āze, tādēļ svarīga Na : K attiecība spurekļa šķīdumā. To nodrošina siekalu un ar barību uzņemtais Na. Par optimālu pieņemta attiecība 5 : 1. Ja tā samazinās zem 3 : 1, tad Mg absorbcija strauji krīt. Strauji augošā ganību zālē mazāk Mg un arī Na, sevišķi ja ganības bagātīgi mēslotas ar kālija un slāpekļa mēsliem. Ja barības sausnā K saturs pārsniedz 22 g/kg, tad arī siekalu Na nespēj kompensēt Na : K nevēlamu novirzi spurekļa saturā.
Papildbarības Kalcivita magnija un nātrija saturs nodrošina govs organisma potenciālās vajadzības arī grūsnības beigu un laktācijas periodā. Diemžēl visos ganāmpulkos būs govis, kas hipomagnezēmijas riskam pakļautas vairāk. Tā, savukārt, jūtami ietekmē kalcija hemostāzi, jo samazinās paratireido hormone sekrēcija, aknās kavējas D vitamīna hidroksilācija, pieaug piena triekas un govs gulēšana (down cows) risks. Hipomagnezēmiju izraisa arī stresa situācijas – slikti laika apstākļi, temporāla gavēšana, transports u.c. Tādēļ riska sitācijās ir mērķtiecīgi savlaicīgi izmantot papildbarības – Magnija oksīda-kalcija pulveri (magnija oksīds50%, kalcija fosfāts 25%, kalcija propionāts 15%, nātrija hlorīds 10%), laizāmās sāls briketes ar magniju u.c.
Kalcivita mikroelementu saturs nodrošina govs papildvajadzību organisma uzturēšanai un, attiecīgi dozējot, arī pieaugošai piena sekrēcijai. Tā pat kā ar Ca, P un Mg, ir gadījumi, kad veterinārārsts dzīvniekiem konstatē atsevišķu elementu nepietiekamību. Jo to absorbciju organismā un metabolismu var ietekmēt ļoti dažādi endogēni un eksogēni faktori. Tā mangāns nepieciešams fermentos, kas nodrošina šūnās elpošanas procesus, hormonu sekrēciju, līdzīgi cinks ir fermenta karboanhidrāzes struktūrelements, aktivizē rindu citus fermentus, un nepietiekamība var atsaukties uz ganāmpulka atražošanu, palielinās saslimstība ar nagu slimībam. Parādoties mikroelementu nepietiekamības pazīmēm, saslimušos dzīvniekus ārstē, bet ganāmpulku pasargā ar papildbarību, kas satur nepieciešamos elementus. SIA Fitosan piedāvā konsultācijas un attiecīgu papildbarību.
Līdzīgi ir ar Kalcivita vitamīnu saturu. Ganību periodā samazinās nepieciešamība govis piebarot ar vitamīnus saturošu papildbarību. Arī šādu papildbarību SIA Fitosan piedāvā izgatavot pēc saimniecību pasūtījuma. Tomēr jāatceras, ka augstražīgu govju vielmaiņas procesi ir ļoti intensīvi, ar pienu tiek izdalīti fizioloģiski nepamatoti lieli aktīvo vielu, tai skaitā vitamīnu daudzumi, tādēļ situācijās, kas saistītas ar deficīta risku (apsēklošana, turēšanas izraisīts stress un citi), vitamīni papildbarībā var noderēt arī vasarā. Arī rudenī savlaicīga minēto vitamīnu pieparošana ir mērķtiecīga, jo tie var papildināt organisma krājumus (depo).
2012-02-25.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
