Dzīvnieku veselības saglabāšanai ar sekmēm izmantojam daudzus medikamentus, tomēr nereti ir labāk, ja bez tiem var iztikt. Organismam saudzīgāka var izrādīties diēta un no augiem un citiem dabas produktiem gatavoti līdzekļi. Sevišķi noderīgi ir augi. To apliecina ne tikai tautas pieredze, bet arī kontrolētos klīniskos eksperimentos iegūti rezultāti. Ne mirkli nenoliedzot farmakoķīmiķu sasniegumus jaunu efektīgu zāļu vielu izstrādē vai dabas vielām analogu zāļu vielu sintezē, tomēr ir jāatzīst, ka „ķīmizācijas” laikmetā par dabas vielām esam piemirsuši gan medicīnā, gan arī veterinārijā.
Nostiprinās arī atziņa, ka rūpniecības un iedzīvotāju radītie vides piesārņojumi ir galvenie cēloņi tādām nevēlamām organisma reakcijām kā alerģijai, adaptācijas un hormonālās regulācijas traucējumiem cilvēkiem un dzīvniekiem, arī disbakteriozei, jaunu, pret antibiotikām mazjūtīgu, slimības izraisītāju mikrobu celmu veidošanai. Augā farmakoloģiski aktīvas vielas parasti ir vairākas, rezultātā auga iedarbība uz organismu ir daudzpusīgāka, dziednieciskā ietekme tiek vērsta kā uz atsevišķu orgānu sistēmu, tā uz visu organismu kopumā.
Viena no vecākām nozarēm medicīnā, kurā ar sekmēm izmatoti dažādi augi, ir gastroenteroloģija. Gremošanas orgāni darbojas kā vienota sistēma, kāda viena orgāna saslimšana izraisa traucējumus arī citu orgānu darbībā, ieskaitot vielmaiņu kopumā. Piemēram, dispepsija, barības nepilnīga sagremošana, sevišķi dzīvnieku mazuļiem, gremošanas traktā izraisa barības sadalīšanos pūšanas rezultātā un toksisku produktu rašanos. Veidojas zarnu sieniņu iekaisums, intoksikācija, caureja, ko kopumā apzīmē kā diareju. Elektrolītu – sāļu un ūdens pastiprināts zudums izraisa visa organisma dehidratāciju. Normālā (komensiālā) zarnu mikroflora (enterokoki, stafilokoki, daļa anaerobās baktērijas) pastiprināti vairojas, maina īpašības, kļūst agresīvas un izraisa vai veicina patoloģiskus procesus. Pie tam ne tikai gremošanas orgānos, bet jau arī aknās, žults ceļos, aizkuņģa dziedzerī un citur. Nenoliedzami – dispepsijas un diarejas novēršanai nozīmīga ir arī dieta. Līdz ar to mūsu rokās ir divi spēcīgi līdzekļi – diēta un augu jeb fitoterapija, kas neaizstāj viena otru.
Fitoterapijā pozitīva ir iespēja augus izvēlēties arī tādās kombinācijās, lai to bioaktīvās vielas pozitīvi ietekmētu gremošanas orgānu darbības neiro-humorālo regulāciju – kunģa-zarnu motoriku, sekrēciju, gludās muskulatūras, sevišķi slēdzējmuskuļi, tonusu u.c.
Visas minētās atziņas izmantotas, izstrādājot papildbarību „Diastop” – līdzekli tievo zarnu iekaisuma (enterīta), resno (kolīta) vai enterokolīta profilaksei. Minētās kaites, atkarībā no cēloņa un slimības gaitas, raksturojas ar lielāku vai mazāku caureju (diareju), un dzīvnieka sagurumu intoksikācijas rezultātā.
Diastopā, pirmkārt, izmantoti augi, kas satur bioloģiski un farmakoloģiski aktīvas vielas ar zarnu gļotādu saudzējošu, pārklājošu darbību. Tādi ir cietes tipa polisaharīdi, kas ūdenī uzbriest un veido koloidālus šķīdumus. Tie sedzoši pārklāj iekaisušās gļotādas, aizsargā tās no kairinājuma, toksīniem un darbojas dziedinoši. Šādus koloidālus polisaharīdus satur kumelītes ziedi un laksti, kliņģerītes ziedi (līdz 4%) un ozola miza.
Saudzējoša darbība ir arī miecvielām (ģērvielām). Ar tām bagāta ir ozola miza. Mizas drogā tannīnu saturs ir līdz 7-20%.Tie ir polifenolu grupas savienojumi, kas augiem kalpo aizsardzībai ne tikai pret oksidācijas izraisītiem bojājumiem, bet arī pret kaitekļiem-insektiem, sēnītēm un pat baktērijām un virusiem. Tannīni gļotās un iekaisuma eksudātos sarecina olbaltumvielas, veidojot it kā plēvīti. Kuņģa un zarnu gļotādu tā aizsargā no jauniem ķīmiskiem un bioloģiskiem kairinājumiem. Tas pats notiek uz brūču un apdegumu virsmas. Samazinās sāpju receptoru kairinājumi, tiek kavēta baktēriju adhēzija (pielipšana) zarnu gļotādas bārkstiņu šūnām (entericītiem) to bojāšana un toksisko vielu iekļūšana organismā no zarnu lūmena. Miecvielu ietekmē gļotādas kapilāri sašaurinās, samazinās zarnu dziedzeru sekrēcija un līdz ar to ūdens, elektrolītu un olbaltumu zudumi caurejas rezultātā. Samazinās toksīnu absorbcija organismā.
Pirokatehīnu grupas miecvielas satur arī asinszāles ziedi un laksti (līdz 10%) un kliņģerītes ziedi (līdz 6,4%).
Otrkārt, Diastopā izmantotie augi raksturojas ar spēcīgu pretiekaisuma darbību. Tie sevišķi efektīgi ir caurejas sākuma posmā, kamēr zarnu sieniņās iekaisuma process nav pārāk dziļš, jo pārsvarā darbojas vietēji uz virsmas. Izteikta pretiekaisuma darbība ir ozola mizai (polifenoli u.c.), kliņģerītes ziediem un it sevišķi kumelītes ziediem (hamazulēns, apigenīns u.c.). Flavonoidi un polifenoli spēj saistīt brīvos radikālus – vielas, kas veidojas audos, bojā šūnu membrānas un izraisa to sabrukumu. Šādas vielas ar peroksīdiem raksturīgu darbību veidojas tad, ja audos ir apgrūtināta skābekļa piegāde (iekaisums, tūska, toksīni, organismā stress, sirds darbības nepietiekamība u.c iekļautie augi satur arī pretiekaisuma vielas (triterpēnus u.c.), kas darbojas līdzīgi sintētiskajiem nesteroidāliem pretiekaisuma līdzekļiem (indometacīnam u.c.). Tie audu bojājumos kavē veidoties tā sauktajiem iekaisuma mediatoriem (prostaglandīniem, leikotriēniem), kas provocē iekaisuma un alerģiskas reakcijas.
Treškārt, Diastopa drogu saturam ir izteikta antimikroba darbība. Tāda ir tannīniem, ēteriskām eļļām, daudziem spirtiem un it sevišķi fenola tipa savienojumiem. Darbība ir gan baktericīda, bakteriostatiska, fungcida un arī virucida. Eksperimentāli ir pierādīts, ka tannīni potencē zarnu celulāro imunitāti un nomāc salmonelozes attīstību.
Fungicidā darbība sevišķi nozīmīga hronisku enterītu dziedināšanā, jo novājējušā organismā ātri var veidoties disbakterioze ar patogenu sēņu, nereti kandidu, attīstību.
Ceturtkārt, Diastops darbojas spazmolītiski, samazina gludās muskulatūras tonusu, spazmas, mazina paaugstinātu zarnu peristaltiku. Izteikta ir sāpju remdinošā, nomierinošā darbība (kumelīte, kliņģerīte).
Piektkārt, Diastopa dziedinošo darbību kopumā nosaka minēto bioloģiski aktīvo vielu komplekss plus vēl citas, ne mazāk darbīgas vielas kā rūgtvielas, kas veicina apetīti un gremošanu, vielas kas pazemina CNS kairinājuma slieksni, nomierina, uzlabo aknu darbību, gremošanu, paaugstina organisma imunoloģisko pretestību u.c.
Diastopa izmantošanā jāsāk pēc iespējas agrāk, parādoties pirmajām saslimšanas (caurejas) pazīmēm, nepieļaujot organisma dehidratāciju, sevišķi dzīvnieku mazuļiem. Un neaizmirst – augi ir efektīgs, bet tomēr tikai palīglīdzeklis daudzos gadījumos, kad it kā vienkāršu gremošanas traucējumu pamatā ir nopietna saslimšana.
2010
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
