Slaucamo govju ganāmpulkos gremošanas un vielmaiņas kaites ziemas periodā joprojām rada lielus zaudējumus. Un kā vienmēr galvenie cēloņi ir nesabalansēta ēdināšana, nepietiekoša zāles barības (skābbarības, skābsiena, siena) deva vai šīs barības kvalitāte. Tiesa, labu sienu vai skābbarību mūsu zemē sagatavot nav viegli, nepietiek tikai izaudzēt labu zāles zaļmasu. Tā pareizi jāieskābē. To veic uz zāles esošās epifitās pienskābes baktērijas. Diemžēl to ir pamaz, 2 līdz 7 % no kopējo mikroorganismu skaita. Toties pūšanas baktēriju ir pat 90%. Ir arī sviestskābes baktērija 1-2% un pelējuma sēnes un sporas līdz 1%. Zaļmasu konservē tikai pienskābes baktērijas, un tai jānotiek pietiekoši strauji. Grūtāk ieskābējamai zāles zaļmasai (mazāk cukuru, vairāk proteīnu) izmanto pienskābo baktēriju ieraugu vai ķīmiskos konservantus (organiskās skābes).
Diemžēl arī ieskābēto masu, ja tā nav pietiekoši rūpīgi noblīvēta, nosegta un palicis vai piekļuvis gaiss, var bojāt pelējuma sēnes. Rūpīgi strādājot, labu konservētu zaļmasu var sagatavot, un to arī protam. Tomēr dažreiz vienkārši pietrūkst tās nopietnās attieksmes, ar kādu manā atmiņā pret zāles barības gatavošanu izturējās zemnieki manā jaunībā. Vai pažēloti tiek līdzekļi ieraugiem, konservantiem, degviela traktoriem zaļmasas blīvēšanai, skābsiena rulli ietin plēvē tikai 2-3 kārtās vai skopojas ar materiālu tvertņu rūpīgai nosegšanai. Iegūst barību ar zemu apēdamību, negaršīgu, ar zemu barības vērtību un galvenais – kaitīgu govs veselībai. Centieni kompensēt slikto un bieži nepietiekamo zāles barības daļu barības devās ar koncentrātiem govs veselību var galīgi sagraut. Parasti saslimšanas sākumā govs priekškuņģos, sevišķi spureklī, ir izmainīta satura reakcija, ko raksturo pH. Rezultātā bojā iet baktērijas, kas producē pienskābi, veidojas apstākļi pūšanas un citu kaitīgu baktēriju attīstībai, kas producē organismam toksiskas vielas. Krasi samazinās apetīte, izslaukums, pavājinās priekškuņģu, sevišķi spurekļa, motorika, ar klīniski izteiktu atoniju. Saslimšanai progresējot, attīstās arī vielmaiņas kaites, ketoze, saslimst aknas – hepatoze. Spureklī uzkrātajās bojātajās barības masās attīstās mikroorganismi, kas bojā tā sieniņu un veido toksīnus, kas saindē organismu. Baktēriju un pelējuma sēņu toksīni un vielmaiņas kaitīgie produkti organismu saindē pakāpeniski. Sevišķi augstražīgas govis mobilizē visus spēkus, tas ir, rezerves, lai noturētu vai pat kāpinātu piena sekrēciju. Un tad pienāk kāda riska situācija un govs sabrūk. Kā likums – laktācijā ir zaudēta liela daļa izslaukuma, bieži arī pati govs.
Pieredzējuši lopkopji barības kvalitāti spēj novērtēt diezgan precīzi. Grūtāk ar izmaiņām veselībā, sevišķi lielākā ganāmpulkā. Modernu „Afimilk” sistēmu, kas apgādāta ar bezreaģentu analizatoru piena daudzuma, SŠS, asiņu piejaukuma, tauku, olbaltuma un laktozes noteikšanai katrai govij katrā slaukumā varam apskatīt LLU saimniecībā „Vecauce”, tāda esot arī Saldus ZS „Brūzilas”. Sistēmas dators uz iegūto analīžu pamata novērtē izmaiņas katras govs vielmaiņā, novirzes, dod norādes par nepieciešamām barības devas korekcijām un attiecīgi grupē govis. Pagaidām vairumā saimniecību daudz atkarīgs no fermu personāla vērīguma. Vispirms jau no spējas govs „negatīvās enerģijas bilances” periodā (līdz laktācijas 70. dienai) objektīvi novērtēt dzīvnieka barojumu, savlaicīgi pamanīt straujāku novājēšanu un vajadzības gadījumos spēkbarības devu palielināt tikai pa nelielām porcijām, sekojot dzīvnieka apetītei un gremošanas orgānu darbībai. Arī no spējas novērtēt barību un nebarot sasalušu, ar dubļiem aptraipītu, pelējušu barību, pievērst uzmanību hroniskai timpānijai (izslēgt traumatisko retikulītu).
Priekškuņģa daļas –spurekļa tilpums ir 100-200 litru, tajā uzņemtā barība nonāk tikai nedaudz sakošļāta un samitrināta ar siekalām. Atgremošanas periodā tā tiek atrīta, papildus jaukta ar siekalām un smalcināta. Šajā pirmajā gremošanas etapā liela nozīme ir siekalām. Normāli tās izdalās patstāvīgi, diennaktī līdz 160 un vairāk litru. Siekalas satur daudz nātrija bikarbonāta un citu minerālelementu ogļskābes, fosforskābes un citus sāļus. Tie spureklī un aceknī neitralizē rūgšanas procesā no barības veidotās organiskās skābes, nepieļaujot acidozi, tas ir, pH strauju samazināšanos. Acidoze un citas atgremotāju kuņģu slimības raksturojas ar piena sekrēcijas un apetītes samazināšanos. Kuņģu saturā apsīkst barības fermentu, mikroorganismu aktivitāte, samazinās un pavājinās spurekļa kontrakcijas, samazinās vai izmainās izkārnījumi, atraugātās gāzes ir ar nepatīkamu smaku, apstājas barības sagremošana, izelpā jūtama acetona smarža, iestājas vājums, organisma dehidratācija. Ja kuņģu satura skābums palielinās līdz pH 4,5 un zemāk, dzīvnieks var aiziet bojā. Glābt to varēs tikai veterinārārsts. Bet gandrīz vienmēr šādu saslimšanu var novērst.
Simtprocentīgi sagatavot tikai augstas klases konservēto zāles barību var neizdoties. Bet ir jāspēj katrā saimniecībā sagatavo kaut minimālu daudzumu augstvērtīga siena. Tāds siens ir pirmais, ar ko aizvieto citas rupjās barības, parādoties pirmajām pazīmēm par gremošanas kaitēm. Labs siens var dzīvniekam rosināt apetīti un palielināt siekalu sekrēciju. Sienu sakožļājot un kumosu veidojot, atdalās daudz siekalu, atgremošanas laikā pat līdz 150 ml/minūtē. Tās macerē rupjo barību un veido kumosus, nonākot spureklī un aceknī normalizē skābumu. Ar siekalām kuņģī nonākušais ūdens un elektrolīti grāmatniekā pārsvarā uzsūcas organismā atpakaļ, neitralizē asinīs skābos vielmaiņas produktus, normalizē asins pH un no jauna var tikt izmantoti bagātai siekalu sekrēcijai.
Sienam liels palīgs var būt papildbarība Rumenotoniks. Tas satur drogu ekstraktus, kas kairina garšas receptorus un reflektori darbojas uz gremošanas dziedzeru darbības regulācijas centriem. Tā sastāvā ir vērmeles un asinszāles lakstu drogu šķidrie ekstrakti (satur rūgtos glikozīdus u. c.), kas kairina gremošanas garšas receptorus un pastiprina gan siekalu, gan citu gremošanas dziedzeru sekrēciju un motoro darbību. Jo svarīgi ir nepieļaut priekškuņģu atoniju, to kontrakcijas biežuma un spēka samazināšanos vai pamiršanu (parēzi). Tad apstāsies atgremošana un arī barības gremošanai svarīgais pirmais cikls – celulozes un hemicelulozes mikrobiālā šķelšana. Spureklī sastrēgušās masas var sasniegt 100 un vairāk kg, nospiest kuņģa sieniņas, apgrūtināt to apasiņošanu un enerģijas piegādi. Satura kaitīgās baktērijas veido toksīnus, kas bojā sieniņas un iekļūst organismā. Saslimšanas sākumā var izmantot tautas līdzekļus – litru rūgtu zālīšu (struteņu un vērmeļu lakstu u. c.) novārījumu ar 200 ml spirta (vai pudeli attiecīga dzeramā) un 200-400 g cukura iekšķīgi. Pret spirtu man nav iebildumu, bet cukuru lielos daudzumos gan nevajadzētu – tas var pastiprināt acidozi. Labāk paciņu rauga vai jau minēto Rumenotoniku. Tā sastāvā ir 1,2 – propilēnglikols, kas atgremotāju dzīvnieku priekškuņģos viegli uzsūcas un kā glikoplastiska substance iekļaujas jau kuņģa sieniņu intermediārā vielmaiņā, tieši piedalās enerģijas nodrošināšanā, pastiprinot sieniņu muskulatūras tonusu un kontrakciju spējas. Vēl vairāk – uzsūcoties organismā, tas pastiprina tauku vielmaiņas nenooksidēto starpproduktu – acetetiķskābes, betahidrobutirāta un to dekarboksilācijas produktu acetona un izopropanola – noārdīšanu, tā samazinot ketonūriju, ketonlaktiju un hipoglikēmiju. Drogu miecvielas (tanīni) darbojas savelkoši, viegli antiseptiski un dezinficējoši, mazina iekaisumu un sāpes. Samazinās endogēni radīto bakteriālo toksīnu graujošā darbība uz spurekļa gļotādu un muskulatūru, tiek kavēta toksikozes izvēršanās visā organismā. Drogu gļotvielas un pektīni papildina tanīnu pārklājošo un aizsargājošo darbību. Drogu flavonoīdi stiprina asinsvadu kapilārus, kavē iekaisumu. Papildbarības sastāvā ir praksē pārbaudīts mikroelementu komplekts, kas atgremotāju priekškuņģos nodrošina optimālu vidi normālas mikrofloras attīstībai un fermentatīvai darbībai. Rezultātā pastiprināti tiek veidota tik nepieciešamā glikoze, aminoskābes, vitamīni. Šie mikroelementi ir nepieciešami arī enzīmu un hormonu veidošanai organismā, kas ir visas vielmaiņas un līdz ar to dzīvības procesu pamats.
Sasalusi vai citādi bojāta, pelējuma toksīnus un dažādas kaitīgas vielas saturoša barība un citas ar ēdināšanu un turēšanu saistītas kļūdas nereti izraisa kuņģa-zarnu iekaisumu ar uzpūšanos, kas mainās ar aizcietējumiem un caureju. Rezultātā veidojas visa organisma intoksikācija un sagurums. Arī šīs kaites atgremotājiem dzīvniekiem, sevišķi govīm un nobarojamiem jaunlopiem, sākas ar priekškuņģiem. Pirmajai palīdzībai noder papildbarība Diaquercus. Tās sastāvā ir tikai dabas vielas. Droga – ozolu mizas pulveris ir ar unikālu aizsargājošu un dziedinošu darbību. Satur fenola tipa vielas (aromātiskus savienojumus ar vienu –OH grupu), kas medicīnā pazīstamas ar savu pretmikrobo un pretiekaisuma darbību. Mizā tie ir kā lielmolekulāri savienojumi – polifenoli (ar vairākām hidroksila grupām). Daudziem polifenoliem ir miecvielām raksturīgas īpašības, jo tie maina olbaltumu šķīdumu koloidālo stāvokli, padarot tos par ūdenī nešķīstošiem savienojumiem. Gremošanas traktā tie sarecina iekaisuma eksudāta un barības olbaltumvielas. Veidojas it kā mehāniska barjera kuņģa un zarnu šķīdumā esošo barības un mikrobu veidoto toksīnu piekļūšanai gļotādas epitēlija šūnām un to bojāšanai, kā arī iekļūšanai organismā. Ozola mizas flavonoīdi stiprina zarnu gļotādā un aknās sīko asinsvadu – kapilāru morfoloģisko veselumu un nodrošina to necaurlaidību, kavē toksīnu absorbciju, stabilizē aknu darbību un žults sekrēciju.
Ap 50% gadījumos govīm indigestio (negremošana) nav primāra saslimšana, bet gan sekundāra, kad gremošanas traucējumi ir kā sekas kādai citai nopietnai kaitei. Arī šādos gadījumos Diaquercus un citas SIA FITOSAN papildbarības (Ketorols DPB, Ketorols V, Diastop) ir efektīgi palīgi specifiskai ārstēšanai, jo veicina barības konversiju un izmantošanu, pozitīvi ietekmē vielmaiņu, kavē patoloģisko procesu attīstību, stiprina dzīvnieku veselību.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
