Pēc normālām dzemdībām govs paguļ, atpūšas. Šai laikā tā aplaiza teliņu, uzņemot vairākus litrus augļa ūdeņus un bagātinot spurekli ar siekalām. Efekts dubults – augļa ūdeņi satur estrogēnos hormonus, kas veicina dzemdes muskulatūras savilkšanos, bet siekalu augstā buferkapacitāte normalizē spurekļa reakciju (pH). Pēc apmēram 0,5 – 2 stundām, pamatā savelkoties dzemdes muskulatūrai, tiek izstumtas augļa segas (nometeklis). Un viss, dzemdības beigušās.
Bet tā nenotiek vienmēr. Paiet 6 -8 stundas un augļa plēves joprojām karājās ārpus vulvas, notraipītas ar mēsliem. Tā jau ir segu aizture. Lopkopji nereti vaicā: kāpēc govij augļu segu aizturi novēro biežāk nekā citiem mājdzīvniekiem? Parasti to skaidro ar govs augļa segu īpatno uzbūvi. Tā sastāv no amnija (ūdens sega), kas kā plāna, caurspīdīga, asinsvadiem caurausta plēve apņem augli un augļa ūdeņus (govij ap 4 litri). Otra ir alantojs (urīna sega). Arī plāna, caurspīdīga, bez asinsvadu tīklojuma. Tā ir urīnpūšļa daļa, kas novietota ārpus augļa vēdera dobuma un kurā veidojas šķidrums galvenokārt no augļa urīna. Tas satur arī estrogēnus hormonus. Trešā – bārkstainā sega (horions) apņem minētās segas kopā ar augli un tieši kontaktējas ar dzemdes gļotādu. Šis kontakts govīm ir īpatnējs: tas koncentrēts vietās, kur uz dzemdes gļotādas veidojas kastaņa lieluma izaugumi – karunkuli, kas ir bagātīgi apasiņoti. Bārkstainā sega šos veidojumus cieši apņem, tās virsmā šajās vietās ir īpaši veidojumi (kotiledoni) ar bārkstiņām, kas iespiežas karunkuļa kriptās (spraudziņās). Šādu veidojumu (placentomu) govs dzemdē ir vairāk par 60. Tie ievērojami palielina augļa segas un dzemdes sienu kontakta virsmu, kas nepieciešama barības vielu un gāzu apmaiņai. Pēc dažu autoru domām šāds segu kontakts ar dzemdes sienu dažreiz var veicināt segu aizturi.
Ja izslēdz tādus tiešus segu aiztures cēloņus kā aborts, dvīņi, infekcijas, traumas un saaugumi, apgrūtinātas dzemdības, smagas vielmaiņas slimības (piena trieka u.c.), tad iemesls parasti ir govs nepietiekoša sagatavošana ne tikai dzemdībām, bet arī nākošai laktācijai un reprodukcijas ciklam. Tā ir novājējusi vai aptaukojusies, cietstāves laikā turēta bez aktīvām pastaigām, barība bijusi nesabalansēta ar proteīnu, makroelementu attiecību (Ca : P), mikroelementu (selēns, cinks, jods u.c.) un vitamīnu (A, E vitamīns) saturu. Stresa pilnais grūsnības beigu periods un pašas dzemdības ir paņēmušas lielāko daļu rezerves uzkrājumu, vājinājušas neirohumorālo regulāciju. Arī gatavošanās laktācijai sākas jau pirms dzemdībām, pēc tām dominējošas kļūst jaundzimušā vajadzības. Pie tam augļa segu atdalīšanās kavēšanās govij pēc dzemdībām, kaut vai atšķirībā no ķēves, nudien dzīvībai vairs nav tik aktuāla. Dzemdes siena, tās gļotāda un imunoloģiskā aizsardzība veido spēcīgu barjeru toksīnu un infekcijas iekļūšanai organismā. Tomēr notīrīšanās kavēšanas gadījumos šī barjera var tikt sagrauta, veidojas dzemdes iekaisumi un, sliktākā variantā, var attīstīties organisma toksēmija vai pat septicēmija.
2014.g. decembris.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
