Labi organizēta cietstāvošu govju turēšana un ēdināšana ir pamats turpmākai laktācijai. Pieļautās kļūdas izpaužas dzemdību un pēcdzemdību slimībās, kurām parasti seko sabojāta nākošā laktācija un apaugļošanas traucējumi. Tādēļ ganāmpulkā ir jānodrošina pasākumu komplekss, kas pat nav atkarīgs no fermas lieluma.
Turēšana. Cietstāvošās govis vēlams grupēt.
1. grupā līdz grūsnības 6. – 7.nedēļai.
2. grupa – grūsnības pēdējās 2-3 nedēļas. Grūsnības beigās kardināli mainās govju ēdināšanas prasības. Praktiski grupēšanu izdarīt nav tik vienkārši, jo šādu govju skaits brīžiem var būt neliels. Tām piemērotas barības gatavošana prasa papildus darbu. Fermās risinājumi ir dažādi. Vieglāk ir vasarā, kad var izmantot diennakts aploku sistēmu. Cietstāvošās govis jātur pēc iespējas nepiesietas, tām jānodrošina pastaigas.
3. grupa – govis-dzemdētājas. Parādoties pirmajām atnešanās pazīmēm (pāris dienas pirms dzemdībām), govis izvieto sagatavotos atnešanās (dzemdību) boksos – tīros, ar labu ventilāciju, neslīdošu, labi pakaisītu grīdu. Govis tur nepiesietas, jānodrošina tīrība un labi pakaiši, vienmēr jābūt dzeramam ūdenim un barībai. Jānodrošina laba ventilācija un apgaismojums, jo dzemdētājas, sevišķi trešās un vecākas laktācijas, rūpīgi jāuzmana.
4. grupa – govis pēc dzemdībām. Pēcdzemdību (puerperālā) perioda sākumā govs vēl instinktīvi atgriežas dzemdību boksā, bet jau drīz pievienojas kopējam baram. Dzemdību boksos nedrīkst turēt govis ar pēcdzemdību komplikācijām (strutojošiem dzemdību ceļu iekaisumiem u.c.). Nelielā fermā tāda grupēšana var nesanākt. Tomēr princips paliek, jo atbilst grūsnas govs un dzemdētājas vajadzībām.
Ēdināšana.
1. grupā barības enerģijas daudzums jānormē. Bieži pieļauj pārbarošanu ar spēkbarību, govis aptaukojas. Tādas govis dzemdībās arī biežāk saslimst. Sevišķi bīstamas ir ar aptaukošanos saistītās vielmaiņas un aknu kaites, jo tās graujoši samazina nākamo laktāciju. Retāk grūsnās govis baro nepietiekoši vai ar sliktu, pat bojātu (pelējumi u.c.) rupjo barību. Jālieto laba rupjā barība (siens, skābsiens, skābbarība) ar pietiekošu kopproteīna saturu (125 g/kg sausnas). Spēkbarību nedod vai pievieno minimāli, ja govs laktācijā „noslaukta” un tai ir slikts barojums.
2. grupā govs enerģijas patēriņš palielinās, jo strauji aug teļš, tesmeņa audos pastiprināti uzlabojas apasiņošana, atjaunojas daļēji noārdītais pienu veidojošais epitēlijs. Tāpēc barībā jāpalielina kopproteīna saturs (150 g/kg sausnas). Arī tagad ēdināšanas pamatam jābūt labas kvalitātes rupjai barībai. Tai tiešām jābūt labai, garšīgai, lai govs to apēstu pēc iespējas vairāk. Grūsnības beigās spurekļa tilpumu daļēji samazina auglis, arī govs apetīti var nomākt nervu pārslodze, stress, saistīts ar fizioloģiskām izmaiņām organismā, gan stresu izraisoši faktori ārējā vidē. Tādēļ barībai un dzeramam ūdenim jābūt brīvi pieejamam, apetītes veicināšanai vajadzības gadījumos lieto ēstgribu rosinošas papildbarības (Rumenotoniks). Rūpīgi jāseko gremošanas sistēmas darbībai un savlaicīgi jānovērš traucējumu radītās komplikācijas. Bīstamas ir spurekļa atonijas un tā sienu iekaisuma radītās sekas – organisma autointoksikācija, toksēmija, aknu, nagu, tesmeņa u.c. iekaisumi. Vajadzības gadījumos lieto Magnija-kalcija pulveris, Hepapurs govīm, elektrolītu šķīdumu koncentrātus, nātrija sulfātu. Visi gremošanas traucējumi jācenšas novērst jau pirms dzemdībām, jo strauji augošai piena sekrēcijai būs nepieciešami lieli enerģijas un barības vielu daudzumi. Ja pēc dzemdībām govs tos maksimāli nesaņems no barības (gremošanas, barības izmantošanas un vielmaiņas traucējumi), tad izmantos organisma rezerves. Dzīvnieks strauji novājēs, nereti saslims un izslaukums apsīks.
Tāpēc jāpiebaro ar spēkbarību. Sāk ar 0,5 kg dienā, līdz atnešanās laikam pamazām palielinot līdz 3,5-4,5 kg dienā. Tas veicinās spurekļa mikrofloras adaptāciju spēkbarības komponentiem un nodrošinās to pilnīgāku izmantošanu. Tādēļ arī pēc atnešanās mainīt spēkbarības komponentus nav vēlams. Vajadzības gadījumos lieto papildbarības Ketorols DPB, Ketorols V. Tās satur glikozes prekursorus – kalcija propionātu, propilēnglikolu. Labs ir spēkbarības-melases maisījums un citas speciālas papildbarības.
3. grupa. Dzemdētājas jāuzmana. Svarīgi pamanīt pirmās hipokalcēmijas pazīmes (vecākas govis pirms dzemdībām kļūst apātiskas, mazkustīgas, pieceļas ar grūtībām, tām ir vēsa mugura) un novērst piena trieku, pirms govij kritiski samazinās muskulatūras tonuss vai tā jau nonākusi komā. Tad apgrūtinātas dzemdības ar visām iespējamām komplikācijām ir gandrīz garantētas (vairāk rakstā „Dzemdības”). Ja ir saglabāts rīšanas reflekss, iekšķīgi lieto gelus Kalcigels Co, Fosfogels. Ar operatīvu palīdzību dzemdībās neiejaukties par ātru! Pēc dzemdībām govi padzirdina, ļauj atpūsties. Neaizmirst brīvi pieejamu, ļoti labu un garšīgu rupjo barību. Jāseko gremošanas orgānu darbībai, jānovērš iespējamie aizcietējumi.
4. grupa. Atnesušās govis. Tās pirmajās dienās instinktīvi cenšas atgriezties atnešanās vietā. Tikai vēlāk pievienojas pārējam baram. Ēdināšanā nozīmīgas ir 3-4 nedēļas, kas būtiski ietekmē visu laktāciju. Līdz ar izslaukumu palielinās arī barības vielu un enerģijas vajadzības. Spēkbarības devu palielina tikai pakāpeniski, pēc tam, kad apēd visu pamatbarību un ne vairāk kā pa 2 kg nedēļā, maksimumu sasniedzot 4.-5. nedēļā. Kopproteīna vajadzība ir augsta, ap 170 g/kg barības sausnas.
Par minerālvielām un vitamīniem. To vajadzība barībā mainās, sevišķi izslaukuma kāpuma periodā. Par nodrošinājumu un sevišķi par nepietiekamību liecina saturs asinīs, tas atspoguļojas arī urīna un piena sastāvā. Mūsdienās speciāli automāti analizē katrai govij katru slaukumu un dod padomu par ēdināšanu. Cik zinu, tādas fermas, ar 10 un vairāk tūkstošiem kg piena laktācijā no govs, Latvijā vēl ir tikai dažas. Tādēļ pagaidām jāpaļaujas uz zināšanām par to vajadzību. Cietstāvēšanas sākumā (1. grupa) barībā jābūt zemam kalcija (4-6 g/kg sausnes) un kālija saturam. Papildus izbaro minerālbarību ar attiecīgi zemu kalcija, bet palielinātu fosfora, vitamīnu, sevišķi E vitamīna un mikroelementu (selēna, mangāna u.c.) saturu. Arī grūsnības beigās (2. grupa) kalcija saturam barībā nevajadzētu pārsniegt 6 g/kg sausnes. Tas stimulē organisma hormonālās regulācijas spēju vajadzības gadījumos (pēkšņa kalcija patēriņa palielināšanās sakarā ar piena sekrēcijas atjaunošanos) mobilizēt kalciju no kaulaudiem un tādā veidā stabilizēt kalcija homeostāzi asinīs. Jāatceras, ka brīvas kalcija rezerves organismā nav, tas deponēts kaulaudos, bet ar barību uzņemtais kalcija daudzums dzemdību periodā ir nepietiekams. Pirms dzemdībām nav vēlams paaugstināt K un Na saturu barībā, jo var tikt stimulēta pirmsdzemdību tesmeņa tūska. Nereti govīm grūsnības beigās ieteic skābo sāli (anjonu sāļu maisījums: amonija hlorīds 12,5%, amonija sulfāts 12,5%, magnija sulfāts 25%, pildviela-lopbarības milti 50%. Šādam sastāvam bija ne visai laba apēdamība.) Pētījumi liecina, ka „skābā sāls” sastāvs veicina kalcija mobilizēšanu no kaulaudiem asinīs un mazina hipokalcēmijas risku. Šī metode jālieto ar zināmu piesardzību, kontrolējot izbarošanas laiku (lai kauli nezaudētu par daudz Ca, kontrolē arī urīna pH). Fosfora vajadzība palielinās līdz ar augļa straujo augšanu īsi pirms dzimšanas, izsīkst magnija rezerves. Visu šo elementu brīvi pieejamas rezerves organismā, līdzīgi kalcijam, ir nelielas, bet uzņemšana ar barību grūsnības beigās samazinās. Govīm ar izslaukumu līdz 5000-6000 kg piena kalcija-fosfora attiecības barības devās gan laktācijā, gan arī cietstāvēšanas periodā ir jāregulē ar barības līdzekļiem, sevišķi spēkbarību.
Lopkopjiem govju grūsnības un atnešanās laikā ir daudz rūpju. SIA Fitosan papildbarības var palīdzēt saglabāt dzīvniekiem labu veselību un produktivitāti, ja to turēšanā un ēdināšanā nav pieļautas rupjas kļūdas, kā arī veicināt slimiem dzīvniekiem veselības atgūšanu.
2014.g. decembris.
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
