Dažādas ādas slimības, dermatozes mājas dzīvniekiem vairs nav retums. Sevišķi jutīgi ir dažu šķirņu suņi un kaķi, bet slimo arī zirgi, govis u.c. Bieži tās ir ekzēmu formā, stipri niezošas, ar akūtu vai hronisku gaitu, kopā ar dermatītu vai kā tā sekas. Slimība nomoka gan dzīvnieku, gan dzīvnieka turētāju-kopēju, no kura pūlēm un, galvenais, izpratnes par slimību lielā mērā ir atkarīgs ārstēšanas rezultāts.
Ko der zināt par ādu un gļotādām? Tās ir aizsargs, barjeras starp organisma iekšējo un ārējo vidi, kurā ir ne mazums agresīvu bioloģisku objektu (mikrobi, vīrusi, sēnītes, kukaiņi, parazīti, to veidotie toksīni un citi metabolisma produkti), arī nelabvēlīgi mehāniski, termiski, ķīmiski un radioaktīvi kairinātāji. Tie visi diendienā darbojas uz ādu un gļotādām, aktivizē tās barjerfunkcijas, vienlaicīgi mobilizējot visu organismu adaptācijai un aizsardzībai. Tā tas ir normāli. Tomēr ne vienmēr šīs barjeras spēj pasargāt organismu, sevišķi, ja vides faktori strauji mainās. Tās tiek sagrautas, veidojas iekaisumi, dermatīti, ekzēmas un citas ādas kaites, uzliesmo ģenētiski determinēti dermatīti kā kopīgā atopiskā sindroma (alerģiskie rinīti, konjunktīvi, barības alerģija u.c.) ekzēmas forma. Saslimšanā gandrīz vienmēr iesaistās viss organisms.
Ādas un gļotādu barjeras spējas vājina arī paša organisma slimības, novārgšana, nervu pārslodze (stress), pārpūle. Ne velti mēdz teikt, ka āda ir organisma veselības spogulis. Tādēļ ādas slimību gadījumos tās veselību un izmaiņu novērtēšanu vajadzētu uzticēt speciālistam, jo saslimšanas cēlonis var būt saistīts ar vielmaiņu, hormonālo regulāciju, nervu sistēmas, aknu un nieru darbību un citām veselībai svarīgām funkcijām, arī dažādiem audzējiem. Objektīvai novērtēšanai tad nepieciešamas speciālas diagnozes metodes un tikai veterinārārstam pieejami ārstēšanas līdzekļi.
Etioloģija. Ja ir noskaidroti saslimšanas cēloņi, zināma slimības attīstības gaita (patoģenēze), tad ārstēšana parasti ir sekmīga. No pieredzes varu teikt, ka suņiem un kaķiem biežākais niezes un ādas iekaisuma cēlonis ir blusas. To kodumi izraisa iekaisumu, niezi, dzīvnieka kasīšanos un dermatītu. Ja dzīvnieks ir sensibilizēts, pastiprināti jutīgs, tad pašu saslimšanas cēloni – blusu – apmatojumā dažreiz pat grūti atrast, jo tad pietiek ar vienu blusu vai pat tās ekskrementa kripatiņu, lai šādam dzīvniekam rastos alerģija un tas nežēlīgi kasītos. Situācija ir līdzīga, kad ārējās auss ejā iekaisumu un niezi izraisa smidži, baktērijas un rauga sēnes. Smagus ādas bojājumus līdz ar visa organisma intoksikāciju rada knišļu un citu insektu un parazītu uzbrukumi. Grūtāk ir ar knišļiem, pārējos insektus un ādas parazītus var sekmīgi ierobežot ar zāļu līdzekļiem, kuru piedāvājums ir plašs. Tomēr insektu izraisītais kaitējums bieži saistīts ar stipru niezi un tās rezultātā radītiem skrāpējumiem, nokasījumiem, pat brūcēm, apmatojuma bojājumiem un organisma sensibilizāciju. Tādas ekzēmas ar izteiktu niezi suņiem, kaķiem un arī zirgiem nereti novēro sezonāli, parasti uz kājām, purna, vēdera rajonā. Ekzēmai nereti pievienojas sekundāri strutojoši ādas iekaisumi, otitis externa, retāk – konjunktivīti, rinīti un gastroenterāli traucējumi.
Lielākai dzīvnieku daļai ādas bojājumi sadzīst ļoti labi, bet dažiem attīstās grūti ārstējamas ekzēmas. Tādas veidojas zirgiem ādas noberzumu un strutojošu čūlu apvidū, govīm arī uz kājām nagu starpās un citur. Suņiem novēro dažāda dziļuma piodermu, kas veidojas ādas bojājumu vietās un krokās. Piodermu izraisa infekcija, tā raksturojas ar iekaisumu, strutām pildītām pustulām, krevēm, dažreiz iekaisuma vietā izkrīt mati.
Ādas barjeru funkciju pavājināšanos var provocēt arī temperatūras un barības maiņa, stress un citi iekšējie faktori, kas mazina organisma rezistenci. Veidojas paaugstināta jutība, kas izpaužas kā 1. tipa alerģiska reakcija. Izteiktāka tā ir pret putekļiem, putekļu ērcītēm, ziedputekšņiem, arī barības alergēniem, kas iekļūst caur gremošanas trakta gļotādām.
Pētījumi rāda, ka ekzēmas pamatā nereti ir traucējumi imūnsistēmas darbībā saistībā ar ģenētiski pārmantotām ādas barjerfunkcijas izmaiņām, iedzimtu noslieci uz alerģiskām slimībām. Tas liecina, ka veidojot daudzas izsmalcinātas šķirnes, šādas nozīmīgas novirzes dzīvnieka fizioloģijā, nosliece uz autoimūnām slimībām nav pietiekoši ņemtas vērā.
Mazuļiem pēc dzimšanas imūnspējas attīstās pakāpeniski, nonākot saskarē ar vides antigēniem. Specifiskās antivielas tie sākumā saņem ar mātes jaunpienu. Ja antivielas nav uzņemtas pietiekošā daudzumā un kvalitātē, tad mazuļi ir jutīgāki, tie ar ekzēmu saslimst biežāk. Arī vecākiem dzīvniekiem organisma imūnspējas mazinās, āda kļūst sausāka, biežāk plaisā, līdz ar to palielinās uzņēmība pret saslimšanu.
Rezultātā arvien biežāk veterinārārsts pēc rūpīgas slimības vēstures noskaidrošanas, slimnieka izmeklēšanas un citu raksturīgāku ādas slimību izslēgšanas nonāk arī līdz diagnozei – atopiskais dermatīts. Tā ir ādas slimība, kuru praktiski izārstēt nevar, jo tā ir ģenētiski pārmatota ādas tuklo šūnu izmainīta reakcija pret dažiem patogēniem vides antigēniem. Tuklās šūnas pēc izcelšanās un uzbūves ir līdzīgas baltajiem asins ķermenīšiem, arī to uzdevums ir līdzīgs, tikai tie atrodas ārpus asinīm ādas un gļotādas audos, arī asins kapilāru sieniņās un citur, kur var gaidīt ārēju agresīvu patogēnu uzbrukumu. Dažreiz tās sauc arī par audu leikocītiem, un veselos audos tās ir neaktīvas. Tuklo šūnu plazma satur daudz granulu, kurās uzkrāts lielāks daudzums bioaktīvu materiālu. Audu bojājumu gadījumos, ko izraisa traumas, toksīni, alergēni, proteīni-antigēni un citi patogēni faktori, tuklās šūnas sabrūk, un ieslēgumi atbrīvojas. Tādi ir vazoaktīvie amīni, pazīstamākais – histamīns – iekaisuma mediators, kas lokāli paplašina kapilārus, palielina asins plūsmu, kapilāru caurlaidību, veidojot iekaisumam raksturīgo apsārtumu, tūsku, sāpes un/vai niezi; heparīns, kas darbojas kā antikoagulants. Citi enzīmi – proteāzes, dehidrogenāzes u.c. – sadala audos bojā gājušo šūnu biosubstrātu, nodrošina vietu jaunām šūnām, veicina bojājuma sadzīšanu. Rinda bioaktīvu vielu modulē imūnās reakcijas. Tā ir normāla organisma iekšējās vides aizsardzība.
Dažu ādas un alerģisku slimību, piemēram, atopiskā dermatīta, alerģiskā rinīta un konjunktivīta gadījumos tuklo šūnu darbība ir traucēta vai ar patoloģiskām novirzēm. Bez nopietnas audu traumas vai cita bojājuma tās aktivizē vides antivielas (pēc dabas proteīni, polisaharīdi) vai citi alergēni. Tie piesaistās tuklo šūnu virsmai pie IgE plēvītes molekulām un izraisa šūnu sabrukumu.
No šī īsumā aprakstītā ādas un gļotādu aizsargmehānisma, kas faktiski ir vēl daudz sarežģītāks, izriet daži secinājumi:
- ādas un gļotādu barjerspējas ir cieši saistītas ar organisma veselību;
- slikti turēšanas un ekspluatācijas apstākļi šīs barjerspējas mazina;
- tikai kopta un veselīga āda var nodrošināt organisma aizsardzību pret vides patogēniem;
- centrālo ādas un gļotādu imūnspecifisko elementu – tuklo šūnu – spēja adekvāti reaģēt uz iekšējiem un ārējiem patoloģiskiem aģentiem ir ģenētiski pārmantojama un dažiem dzīvniekiem var būt pazemināta;
- ekzēma bieži ir hroniska kaite; spēcīgs antigēna kairinājums organismam nelabvēlīgos apstākļos var izraisīt recidīvu – jaunu slimības uzliesmojumu.
Par niezi. Ādas iekaisumi ir ne tikai sāpīgi, bet nereti saistīti ar niezi. Atšķirībā no sāpju receptoriem, kas atrodas ādas nervgalos, specifiski niezes receptori nav atrasti. Pieņem, ka abas sajūtas plūst pa kopīgiem nervceļiem. Tomēr saistībā ar šo ne viss ir pietiekoši zināms. Piemēram, opiāti atceļ sāpju sajūtu ādā, bet niezi neatceļ. Tai pašā laikā ir līdzekļi, kas mazina sāpes un niezi (dimedrols u.c.). Mazināt niezi, kas ir raksturīgs ekzēmu (arī atopiskā dermatīta) uzliesmojuma simptoms, ir ļoti svarīgi, jo kasoties un beržoties āda tiek traumēta, pieaug ādas infekcijas un piodermas draudi, tiek bojāts apmatojums. Niezes panesamības „slieksnis” ir ļoti atkarīgs no dzīvnieka: dažs suns pie šķietami niecīga kairinājuma noplēš ādu līdz asinīm, cits, pilns ar blusām, tikai drusku pakasās.
Ārstēšana. Ādas slimību ārstēšanai bieži jābūt kompleksai, vietējai (lokālai) un vispārējai. Ja zināms saslimšanas cēlonis, tad ārstēšana parasti ir sekmīga. Grūtāk ir ārstēt neskaidras izcelsmes niezošas ekzēmas, tai skaitā atopiskās, kas parasti ir hroniskas ar recidivējošu gaitu. Slimības „uzliesmojuma” laikā ārstēšana ir kompleksa, simptomātiska. Vieglākos saslimšanas gadījumos lokāli aplicē līdzekļus, kas mazina niezi, iekaisumu, nomāc patogēnu infekciju, veicina dzīšanu. Tāds sen pazīstams līdzeklis ir darva. Veterinārmedicīnā izmanto gan bērza mizas, gan priedes darvu, kas darbojas antiseptiski, insekticīdi un mēreni kairinoši. Niezošas ekzēmas ārstēšanai lieto arī bitumena slānekļa (Coal tar) un naftalāna naftas (Naphthalanum liquidum raffinatum) preparātus, piemēram, ihtiolu. Populāras ir ihtiola vai darvas un naftalāna naftas kombinācijas ar cinku un sēru, arī mentolu. Darva koncentrācijās 3-5% darbojas keratoplastiski, stimulē granulāciju, bet koncentrācijās līdz 30% – 40% keratolītiski. Savā praksē kādreiz lietoju Vīnes darvas linimentu (pie kašķa: darva un sērs pa 1 daļai un spirts un zaļās ziepes pa 2 daļām katrs). Pret utīm der 3-10% darvas ūdens emulsija ar apmēram 1% zaļām ziepēm. Minētie sastāvi iznīcināja ne tikai insektus, bet mazināja arī niezi. Dažreiz niezi labi mazina ekzēmas pārklāšana ar plānu kārtiņu dzeltenā vazelīna vai uz tā bāzes gatavotām ziedēm un eļļas emulsijām. Dzīvniekiem gan jāizvairās no līdzekļiem, kas izraisa matu salipšanu, bieži priekšroka ir šampūniem. No eļļām vairāk iesaka palmu eļļu (coconut oil). Jādomā, ka šie līdzekļi ne tikai mehāniski aizsargā ekzematozo ādas rajonu, bet arī vazelīnam un eļļai pievienotā darva un citas substances viegli kairina, uzlabo audu vielmaiņu, veicina keratinizāciju, iekaisuma produktu aizvadīšanu un galu galā mazina arī niezi. Ektoparazītu gadījumos efektīgi un lietošanā ērtāki ir mūsdienīgi insekticīdi preparāti, bet ekzēmas un niezes problēmas tie tieši nerisina. Dažreiz palīdz pretniezes suspensijas ar sēru, cinku, mentolu u.c. Lokāli var lietot dermatola, anestezīna ziedes. Nereti ārstam tomēr jānozīmē steroīdu grupas preparāti. Iesaka sākt ar darbībā uz ādu vājāk potencētiem preparātiem, sevišķi prednizolonu vai hidrokortizonu, deksametazonu. Tikai tad pāriet uz viegli vai vidēji potencētiem steroīdiem (pazīstamākie Advantan, Flucinar, Synaflan, Polcortolon u.c). Augstas un ļoti augstas potences steroīdi ir klobetazola propionāts (Dermovate 0,5 mg/g ziede un krēms), klobetazona butirāts (Eumovate 0,05% krēms). Tos lieto smagu ādas slimību ārstēšanai (psoriāzes, sarkanās vilkēdes un citu), kā arī lai savlaicīgi nomāktu iekaisuma un niezes „uzliesmojumu”, un gadījumos, kad citi līdzekļi un metodes nepalīdz. Ārstēšana parasti ilgst desmit dienas, ekzēma un nieze pierimst līdz nākošam uzliesmojumam. Tas jācenšas aizkavēt, turot dzīvnieka ādu veselīgā stāvoklī, mazinot vides alergēnu uzbrukumus un stiprinot organisma veselību.
Vispārējai ārstēšanai lieto līdzekļus pret slimības cēloņiem (pret baktērijām, sēnītēm, vīrusiem, parazītiem), prethistamīna līdzekļus (H1 receptoru blokatorus) – dimedrolu, klemastīnu (Tavegyl), hloropiramīnu (Suprastin), jaunākas paaudzes preparātus (ketotifēnu, cetirizīnu (Zyrtec) u.c.).
Pārbaudīts līdzeklis ir kalcija hlorīds vai glikonāts parenterāli, nātrija tiosulfāts un jau minētie steroīdu grupas preparāti enterāli vai parenterāli. Stipras niezes gadījumā ciešanas atvieglo antihistamīna preparāti (klemastīns, bilastīns u.c.) un sedatīvi līdzekļi. Izveseļošanos veicina audu metabolismu veicinoši līdzekļi – vitamīni, enzīmi u.c.
Ādas veselības saglabāšana ir svarīga jebkurā gadījumā. Jācenšas novērst ādas „iežūšana”, kas izraisa epidermas pastiprinātu zvīņošanos un plaisāšanu. Pārbaudīts līdzeklis ir krēmi, losjoni, geli u.c. ar urīnvielu (urea), kas palīdz saglabāt ādā mitrumu un spraigumu (turgoru). Urīnvielu parasti kombinē ar cinka oksīdu, kas darbojas savelkoši un antiseptiski, piesaista mitrumu, ar glicerīnu, eļļām, kas mīkstina ādu. Profilaksē pārbaudīti līdzekļi ir šampūni, kuros apvieno gan ārstēšanas, gan kopšanas līdzekļus. Dzīvniekiem pēc iespējas ir jānodrošina brīva piekļuve dzeramam ūdenim. Rūpīgi jāapkopj visi ādas bojājumi, sevišķi, ja sācies iekaisums un infekcija. Tādēļ ādas kopšanas līdzekļos iestrādā vielas, kas darbojas antiseptiski. Ļoti perspektīvi ir pagatavojumi no augiem ar pretmikrobu, pretvīrusu, pretsēnīšu darbību, kas vienlaicīgi veicina dzīšanu, bieži darbojas nomierinoši un mazina niezi. Tādi ir SIA „Dabas vielu farmācijas laboratorija FITOSAN” piedāvātie ādas slimību kopšanas līdzekļi (geli, emulsijas ziedes u.c.):
-
- „Kalendo” ziede mīkstina ādu, stiprina epidermu, samazina mikrobu daudzumu uz ādas virsmas, darbojas dziedinoši;
- „Udosan” ziede mīkstina ādu, novērš epidermas iežūšanu, plaisāšanu, iekaisumus, darbojas antimikrobi, veicina audu reģenerāciju;
- „Fitosano” gels ādas kopšanai un aizsardzībai, sīku bojājumu, iekaisumu, kukaiņu kodumu dziedināšanai;
- „Fitosil” gels ādas iekaisumu, plīsumu, nobrāzumu, saspiedumu, termisku bojājumu apkopšanai pēc rūpīgas tīrīšanas, kukaiņu atbaidīšanai;
- „Fitomasto” gels govju tesmeņu un pupu kopšanai, kopšanas līdzeklis slaukšanas traumu, ādas nobrāzumu, iekaisumu, kukaiņu kodumu, saules apdegumu gadījumos.
Ja ādas slimību cēlonis ir vielmaiņas, aknu funkciju problēmas, organisma novārgšana, SIA „Dabas vielu farmācijas laboratorija FITOSAN” piedāvā dzīvnieku papildbarību vielmaiņas un gremošanas funkciju normalizēšanai:
-
- „Hepapurs suņiem un kaķiem” stabilizē aknu funkcijas, hepatozes profilaksei vielmaiņas traucējumu gadījumos;
- „Stimulaks” spēcina organismu novājinātiem dzīvniekiem;
- „Urtilaks” aktivizē vielmaiņu jauniem, augošiem dzīvniekiem pēc infekcijas, invāzijas slimībām, stresa, gremošanas sistēmas slimībām, darbojas kā hepatoprotektors.
Ar ekzēmu un niezi saistīto sistēmisko slimību ārstēšanu labāk uzticēt speciālistam, un ievērot ieteikumus dzīvnieka ēdināšanai un labturībai.
2013-08-01
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
