Auss ir izcils dabas veidojums un tā normāli dzīvniekam bez cilvēka iejaukšanās var kalpot līdz mūža galam. Bet vienmēr tā nenotiek un mīlulim vajadzīga palīdzība. Dažās mazo dzīvnieku klīnikās suņi un kaķi ar ārējās auss kaitēm esot pat vieni no biežākiem pacientiem. Tādēļ nopietni ir jāapsver mīluļu iegāde, jāapdomā izvēle, lai suns vai kaķis nekļūtu par apgrūtinājumu.
Problēmas parasti rada iekaisumi ārējā ausī, precīzāk – tās kanālā. uņiem tas ir izklāts ar ļoti maigu ādiņu, tā ir ķermeņa ādas turpinājums ar visiem ādai raksturīgiem elementiem. Tās virsējie slāņi veidojas no ādas pamatšūnu kārtām, tām pamazām virzoties uz āru, zaudējot kodolu un pārzvīņojoties. Šīs zvīņas kā bruņas noklāj kanāla ādu, to aizsargā un pamazām ar visiem netīrumiem un baktērijām atslāņojas, atdalās un virzās uz kanāla āru. Ādā ir daudz matiņu, kas arī vērsti uz ārpusi. Tie parasti ir ļoti sīki, to uzdevums ir aizturēt putekļus un citus svešķermeņus. Pie matiņu saknēm novietoti mazi tauku dziedzeri, kas atveras mata piltuvē un izdala eļļainu- vaskainu sekrētu. Dziļāk ādā matu folikulā atveras modificēti apokrīni sviedru dziedzeri. Tos sauc arī par cerumenāliem dziedzeriem. Pie auss kanāla sākuma šo dziedzeru ir vairāk. To sekrēts kopā ar tauku dziedzeru sekrētu veido tā saucamo auss vasku. Vaska sastāvā ir piesātinātas un nepiesātinātas taukskābes, lielmolekulāri, ūdenī nešķīstoši esteri (6-9% holesterīns, skvalēns, lansterols, lielmolekulāri spirti u.c.). Auss vasks noklāj jaunās pārragotās ādas virsmas šūnas, aizsargā tās un veido barjeru mitrumam, netīrumiem, baktērijām, sēnītēm, un kopā ar atdalītām epitēlija šūnām un visiem uz tām uzkrātiem netīrumiem veido vaskainu auss sēru. Normāli iežūstot, tas kļūst drupans, virzās uz auss kanāla izeju un, galvu pagriežot vai pakratot, izbirst ārā. Un nekāda skalošana, tīrīšana vai bakstīšana ar vates kociņiem parasti nav vajadzīga.
Apgrūtināta var būt arī normāla sastāva sēra dabīga izvadīšana. Jo lai tas iežūtu, auss kanālā ir nepieciešama laba ventilācija un sausa vide. Diemžēl ventilāciju un žūšanu kavē lielas, nokarenas, no apakšas bieži labi apmatotas ausis, kas nu nekādi nav dabas veidojumi. Tās noslēdz ārējo auss kanālu. Dažiem dzīvniekiem bagāts apmatojums ir arī kanāla ārējā daļā. Veidojas kanāla aizsērējums, un tā siltais, organiskām vielām bagātais, mitrais saturs kļūst par lielisku vidi auss ērcēm (otodectes cynotis), baktēriju infekcijai un arī sēnītei (malasēzija, rauga sēnes). Tās strauji kolonizē auss kanālu. Mitrā vidē macerējas kanāla āda, tās lipīdu barjera mazinās un sākas iekaisums. Dažreiz ausi samitrina dzīvnieku mazgājot un peldot. Par auss ērcīti. Tā mitinās ādas epitēlijā un pārtiek no limfas un asinīm, izraisot stipru kairinājumu ar niezi un sāpēm un pastiprinātu cerumeno dziedzeru sekrēciju. Ērču siekalu antigēni sensibilizē dzīvnieku. Ērces bieži atrodamas arī uz suņa un kaķu ādas un apmatojuma ārējās auss un kakla daļā. Kucēni un kaķēni tās saņem no mammas un jau ap 10. dzīvības dienu ērcītes var būt mazuļu ausīs. Ērču attīstības pilns cikls ir 4 nedēļas, tas jāņem vērā pie ārstēšanas. Pazīmes: suns/kaķis ļoti kasa ausis, purina galvu. No kanāla izdalās tumši brūni izdalījumi. Ir sakasījumi pie auss pamata, jo dzīvnieku nomoka stipra nieze un sāpes. Nereti vērojami sastrutojumi, abscesi. Par baktērijām ausī. Tāpat kā visur uz ādas, arī ausī to ir miljoniem uz 1 cm2 platības un kā dzīvnieka mikrobiomas dabīga sastāvdaļa tās pa lielākai daļai ir nepatogēnas. Šīs baktērijas ir adaptējušās vides apstākļiem, tās viegli paskābai reakcijai (pH apm. 6,1). Normālā ādas mikroflora kavē attīstīties patogēniem un nosacīti patogēniem mikrobiem, kas netrūkst arī auss ārējā kanālā. Videi mainoties, tie strauji attīstās un piesārņo kanālu ar toksīniem un saviem atkritumiem. Tāpēc bez tiešas vajadzības nav vēlams graut auss normālo mikrofloru un skalot ar stipri dezinficējošiem šķīdumiem, arī ar ūdeņraža peroksīdu u.c. Tiešais cēlonis vides izmaiņām ausī bieži ir samazināta organisma kopējā rezistence un līdz ar to ādas barjeras spējas. Vārtus infekcijai kanāla ādā var atvērt svešķermeņi un gruži (parasti vienā ausī), arī nevajadzīga tīrīšana ar vates kociņu. Infekcijas gadījumā veidojas iekaisums, dažreiz ar strutu perēkļiem, abscesiem. Iekaisuma produkti izmaina auss vides reakciju, tā kļūst viegli sārmaina, veidojas vide, kas patīk arī patogēnām sēnēm (Malassezia pachydermatis). Tās suņiem ausīs var atrast bieži, arī kaķiem. Auss kanāla iekaisuma gadījumos tos izdala pat 80% dzīvniekiem. Te nu gribas teikt dažam spaniela, bladhaunda un cita, ar lielām, nokarenām ausīm, suņa īpašniekam: apmīļojot savu sunīti, paceliet to skaisto austiņu un paostiet! Sēnītes gadījumā iekaisuma izdalījumu smaka ir raksturīga un visai pretīga, un tad ārstēšanu nokavēt nevajadzētu. Diemžēl ar auss ārējā kanāla iekaisumu gandrīz tikpat bieži slimo suņi un kaķi ar spicām austiņām. Tās ir mazāk aizsargātas, nereti ar plašāku kanāla ārējo atveri. Un galvenais – iekaisuma cēloņi var būt arī primāri nesaistīti ar ausīm. Slimīgas izmaiņas organisma vielmaiņā un iekšējā sekrēcijā, visas citas kaites, kas pazemina ādas veselību vai izraisa tās saslimšanu var klīniski vispirms skart ausis. Tā pastiprināta ādas keratinizācija un primāra seboreja palielina eļļaina-vaskveida sekrēta veidošanu ar samazinātu brīvo taukskābju saturu, kas maina vides reakciju, palielinot pH. Veidojas viegli sārmaina vide, labvēlīga strutainai infekcijai. Bieži iekaisumu ar stipru niezi izraisa alerģija (pavasarī ieelpotie putekšņi, barības alerģija, blusas), arī atopiskais dermatīts u. c. Tādos gadījumos iekaisums ir bilaterāls. Jebkurā gadījumā dzīvnieka ādas un apmatojuma veselība jānovērtē ļoti rūpīgi.
Vesela auss faktiski nav jātīra ne veselam sunim, ne kaķim. Lieka tīrīšana tikai sakairina ausi. Pēc peldēšanas (dīķī pēc nošautas pīles) ausī var iepilināt līdzekli, kas sausina, normalizē pH un mazina iekaisuma risku. Visu lieko suns izkratīs pats. Ja auss ir stipri iekaisusi, pietūkusi, sāpīga, pilna ar sēru, iekaisuma produktiem, krevēm vai svešķermeņiem (arī ausī dziļi iekļuvušiem vates pikučiem u. c.), tad nereti nepieciešama dzīvnieka sedācija un anestēzija. Tādu slimu ausi ar tīrīšanu labāk nemocīt. Tīrīšanas līdzekļus tikai iepilina ausī, bet sistēmiski ārstē ar antibiotikām un kortikosteroīdiem preparātiem. Tīra tad, kad iekaisums mazinās.
Taču parasti nav tik traki. Ja nav aizsērējuma un iekaisuma pazīmju (izdalījumi, nieze, sāpes), auss kanālu var izskalot ar siltu skalojamo šķidrumu, pat siltu ūdeni. Auss kanālu piepilda (var izmantot šļirci un mīkstu katetru) ar siltu šķidrumu, ausi ar roku 1- 2 minūtes pie pamatnes viegli pietur, pamasē un tad atļauj papurināt galvu un minūtes 10-15 pastaigāties. Klīnikā pēc tam ausi papildus iztīra un iesmērē ar kādu viegli dezinficējošu un ādu saudzējošu emulsiju vai gelu.
Ja ausī ir jau iekaisums, tās kanāls pilns ar iekaisuma produktiem un netīrumiem, tad vēlams izmantot auss pilienus, kas sēru šķīdina un drupina. Pēc tam skalo ar tīrīšanas šķīdumu. Pēc skalošanas ausi iztīra tikai ar pirkstiņu un tamponu, pie tam tikai tik tālu, cik brīvi var izslaucīt. Ar tīrīšanas līdzekli, kas parasti darbojas arī baktericīdi, rūpīgi notīra apmatojumu un ādu auss apkārtnē.
Zāles vēlams ievadīt iztīrītā ausī. Ja bojāta ausu bungu plēvīte, tad ausis skalot nedrīkst ne sunim, ne kaķim. Skalojamais šķidrums nedrīkst iekļūt vidusausī. Par laimi, tādi gadījumi nav pārāk bieži. Bungu plēvītes perforācija parasti ir vidusauss vai auss ārējā kanāla strutaina iekaisuma rezultāts. Tādas kaites ārstē ārsts un dzīvnieka īpašnieks par tādu auss slimīgu stāvokli parasti tiek informēts. Pavisam reti gadās iedzimta plēvītes anomālija. Tādus gadījumus, ka auss bungu plēvīti tīrot nopietni būtu traumējis pats kopējs, es vienkārši nezinu. Ja nav īsta drošība, skalošanai labāk lietot tīru ūdeni vai fizioloģisko šķīdumu. Ja lieto pilienus, kas auss sēra „korķi” atmiekšķē un uzirdina, tad pēc šādas procedūras vēlams ausi skalot ar fizioloģisko šķīdumu, jo pilieni var saturēt vielas, kas vidus ausī var darboties ototoksiski. Arī slimajās ausīs daži pilieni sēra irdināšanai un šķīdināšanai vēlami dažas dienas pirms skalošanas.
Iekaisušas ausis var būt sāpīgas, tīrīšana dzīvniekam nepatīkama, un tas no procedūras centīsies izvairīties. Tādēļ svarīgi, lai ausu rūpīga apskate un vajadzības gadījumā saudzīga tīrīšana dzīvniekam būtu regulāra un ierasta procedūra.
Par tīrīšanas līdzekļiem. Pareizi izvēlēti tīrīšanas līdzekļi suņiem un kaķiem bieži atrisina problēmu un speciāla ārstēšana var izpalikt. Nelietot vieglu ziepju šķīdumu, jo ausī samazinās vides skābums! Jau minēju ausu pilienus. SIA Fitosan piedāvā pilienus auss tīrīšanai suņiem un kaķiem – OticSan pilieni. Pēc tam vēlams auss kanālu izskalot ar tīrīšanas šķīdumu, piemēram, ar OticSan sol. ausu tīrīšanas šķidrumu ar alvejas gelu un hlorheksidīnu. Savukārt Jodosan otic ausu tīrīšanas šķidrums satur 1% povidona jodu ar aktīvo jodu 0,10 – 0,12 g, salicilskābi, pienskābi, propilēnglikolu un ūdeni. Jodosan otic labi atmiekšķē un šķīdina auss ejā uzkrātos izdalījumus, normalizē vides skābumu, emulģē taukaino substrātu un atvieglo tā izvadīšanu. Darbojas keratoplastiski un sausinoši, veicina atmirušo epitēlija šūnu atdalīšanos un nostiprina un mīkstina ādu. Līdzeklis nekairina, darbojas antimikrobi uz patogēnu mikrofloru, arī sēnītēm un auss ērcēm, jo satur povidona joda kompleksu. Līdzīgi darbojas OticSan sol. ar alvejas gelu, hlorheksidīnu, pienskābi un salicilskābi, propilēnglikolu un ūdeni. Šim līdzeklim papildus ir vairāk izteikta saudzējoša, dziedējoša darbība.
Jau minēju, ka ausu kaites suņiem un kaķiem bieži nav tikai lokālas saslimšanas, tās ir daļa no dzīvnieka ādas un visa organisma veselības problēmām. Maigā un jutīgā ādiņa auss kanālā var pirmā reaģēt ar slimīgām izmaiņām. Labs izvēles līdzeklis organisma spēcināšanai un ādas veselības stiprināšanai ir Stimulaks un citi preparāti ar bišu ziedputekšņiem, vitamīniem un mikroelementiem (piedāvā SIA Fitosan).
Dr.hab.vet.med. J.Vētra
